Amerikā cits karš

ASV Kongresa komiteja iebrukumu Kapitolijā dēvē par apvērsuma mēģinājumu

Krievijas karš pret Ukrainu izstūmis no galvenajām ziņām citu karu par Rietumu demokrātijas nākotni, kas turpinās ASV, kur kaujas lauks ir parlaments, bet valsts aizstāvju ieroči — likums un fakti. ASV Kongresā jūnijā sākās publiskas noklausīšanās par bijušā prezidenta Donalda Trampa un viņa atbalstītāju kampaņu pēc 2020. gada prezidenta vēlēšanām sev vēlamā rezultāta panākšanai. Šo notikumu izmeklēšanai izveidotās Kongresa komitejas ieskatā tas bija valsts apvērsuma mēģinājums.

Pamata stāsts ir plaši zināms — kad 2020. gada novembra sākumā Džo Baidens uzvarēja prezidenta vēlēšanās, Tramps atteicās atzīt vēlēšanu iznākumu un sāka kampaņu tā mainīšanai. Tā sasniedza kulmināciju vēlēšanu oficiālo rezultātu paziņošanas dienā, 2021. gada 6. janvārī, kad Trampa atbalstītāju pūlis vardarbīgi iebruka Kongresa ēkā. Deviņi cilvēki zaudēja dzīvību, to skaitā pieci policisti. Pērn 1. jūlijā Kongress izveidoja īpašu komiteju šo notikumu izmeklēšanai. Tiesa, no Republikāņu partijas tajā piekrita piedalīties tikai divi kongresmeņi — Liza Čeinija un Ādams Kinzingers.

Plašākai sabiedrībai līdz tam nebija zināmi daudzi no vairāk nekā 1000 komitejas uzklausīto liecinieku sniegtajiem faktiem. Kamēr Trampa atbalstītāji turpina stāstīt, ka tas esot bijis spontāns un margināls protests, ar ko viņu vadonim neesot saistības, liecības un dokumenti atklāj rūpīgi gatavotu varas sagrābšanas plānu.

Piemēram, viens no Trampa administrācijas vadītāja Marka Medouza daudzajiem dokumentiem, kurus komitejai izdevās iegūt 2021. gada beigās, ir Powerpoint prezentācija par vēlēšanu rezultātu mainīšanas stratēģiju, ko bija sagatavojis atvaļināts pulkvedis, bijušais armijas psiholoģisko operāciju speciālists. Tajā ieteikts izsludināt ārkārtēju stāvokli, pasludināt par nederīgām visas mašīnbalsošanā nodotās balsis un pavēlēt armijai pārņemt un pārskaitīt papīra biļetenus.