Mikus Krastiņš, teātra režisors, aktieris un leļļu meistars • IR.lv

Mikus Krastiņš, teātra režisors, aktieris un leļļu meistars

Izrādes Minhauzens kostīmam savu kāzu kleitu palienējusi režisora mamma Agnese, stāsta talsinieks Mikus Krastiņš. Rudenī viņš sāks mācīties 11. klasē, bet visu brīvo laiku velta teātra spēlēšanai un veidošanai. Foto no privātā arhīva
Marija Leskavniece

Savu pirmo teātra trupu Mikus izveidoja no bērnudārza grupas biedriem. Laikā, kad paši vēl bija bērnudārznieki. Rādīja izrādes jaunāko grupiņu bērniem un uzstājās tur arī tad, kad jaunie aktieri jau bija kļuvuši par skolēniem. Vēlāk darbojies vairākos dramatiskajos pulciņos un amatierteātros. «Mana skolotāja bija Antra Puriņa, visus teātra pamatus ielika viņa.»

  1. gadā puisis, vēl mācoties pamatskolā, ar domubiedriem Talsos radīja jauniešu teātra grupu Es un mēs. Viņu jaunāko izrādi Minhauzens, kurai Mikus ir ne tikai režisors un kostīmu autors, bet arī titulvaronis, jūlija vidū varēs noskatīties Ventspilī. Daudzviet Talsu novadā jaunieši šovasar jau nospēlējuši Sprīdīti, kurai jaunais režisors pats gatavoja lelles, jo izrādē spēlē gan tās, gan aktieri.

Mikus bija nolēmis kļūt par leļļu teātra aktieri, tomēr šobrīd vēl nav izšķīries, kuru no teātra profesijām apgūt. «Mani fascinē teātra dažādība. Esmu mācījies ne tikai aktiermākslu, bet arī teātra slēgto pusi — tērpu veidošanu, dekorāciju gatavošanu,» stāsta Mikus. Visinteresantākā viņam šķiet režisora profesija, jo tā vislabāk ļauj realizēt paša idejas. «Visu vienmēr izdomāju galvā jau pirms mēģinājumu procesa.»

Vai Mikus ir demokrātisks režisors, vai tomēr viņa vārds ir likums? «Izrādes iestudēju ar vienaudžiem, man patīk ar viņiem radīt lietas, ko esmu iztēlojies. Tomēr ārpus teātra mums ir savādākas attiecības,» viņš pasmaida. Jaunais režisors piedāvā saviem aktieriem iespējas, kā atrisināt konkrēto situāciju uz skatuves, tomēr galavārds pieder viņam.

Viss sākās ar leļļu izrādi Kling, klang, esam klāt!. To parādīja bērnudārzā, kuru vadīja Mikus vecmāmiņa Daina Kalniņa. «No sākuma man bija bail no lellēm,» viņš stāsta. Taču omīte sarunājusi, ka pēc izrādes puika var paskatīties, kā lelles tiek kustinātas. «Pēc tam gāju mammai prasīt savu pirmo lelli.» Sākumā mamma, kura mācījusies mākslas skolā, bija leļļu gatavotāja. Vēlāk Mikus to apguva pats, iemācījies arī šūt, lai varētu veidot kostīmus, ko pats uzskicē. Pēdējā izrādē lieti noderējis, ka puiša mamma strādā par frizieri, viņa palīdzējusi ieveidot Minhauzena greznās frizūras.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu