Ukrainas kara balsis. Ekonomiski grūti, bet pilsēta nocietināta • IR.lv

Ukrainas kara balsis. Ekonomiski grūti, bet pilsēta nocietināta

Ziņu portāla Nikvesti galvenais redaktors Oļegs Dereņuga. Foto no privātā arhīva
Mārtiņš Galenieks

Mikolajiva ir nozīmīga ostas pilsēta Ukrainas dienvidos, Melnās jūras krastā starp Odesu un Hersonu. Februāra beigās un marta sākumā arī tā bija aplenkta no gandrīz visām pusēm, un pilsētniekos valdīja panika, ka to piemeklēs Hersonas liktenis, kuru Krievijas armijai izdevās okupēt dažās dienās, faktiski bez kaujām. Taču Mikolajiva tika nosargāta, un okupanti šobrīd ir atspiesti apmēram 30 kilometru attālumā. Tas gan ir pietiekami tuvu, lai pilsētu varētu aizsniegt ienaidnieka artilērija, kas regulāri nodara postījumus, stāsta vietējo ziņu portāla Nikvesti galvenais redaktors Oļegs Dereņuga.

«Kopš kara sākuma pilsētā gājuši bojā 300 civiliedzīvotāju, šopirmdien divi. Pēdējā laikā ir intensīva lauka artilērijas apšaude, kas atkal padara postījumus lielākus, un gandrīz katru dienu ir pa kādam bojāgājušajam. Vienkārši cilvēki, kas dodas savās darīšanās un kurus pārsteidz līdzās krītošs lādiņš,» viņš saka. «Kad esi žurnālists un raksti par to ikdienā, tas kļūst gandrīz vai par statistiku, pārstāj reaģēt emocionāli, kaut arī tas notiek tepat līdzās. Ne man vienam. Daudzi no tiem, kas kara sākumā aizbrauca no Mikolajivas, sāk atgriezties pilsētā. Cilvēki bēga, jo baidījās, ka Mikolajivu ieņems armija, bet dzīvot zem artilērijas apšaudēm — pie tā var pierast. Var iemācīties izdzīvot tajās.»

Taču pastāvīgā atrašanās frontes līnijas tuvumā rada citas problēmas. Vairāk nekā mēnesi pilsētā nebija ūdens, Oļegs stāsta, jo sabombardēts ūdensvads un visa ar to saistītā infrastruktūra, kas apgādāja pilsētu ar ūdeni no Dņepras upes. Tas joprojām nav atjaunots, taču šobrīd ūdens krānos ir atgriezies. To ņem no citiem avotiem, diemžēl tas nav derīgs dzeršanai vai pārtikas gatavošanai. Tas ir «tehnisks» ūdens, kas noder kanalizācijai un kurā drīkst mazgāties. Tās arī bija vislielākās problēmas laika posmā, kad ūdens nebija vispār. Dzeršanai ūdeni var nopirkt veikalā, tā nav tik liela problēma, viņš apgalvo.

«Pirms kara pilsētā bija ap 420 tūkstošiem iedzīvotāju, droši vien puse aizbrauca. Aprīļa vidū, maijā cilvēkiem šķita, ka viss atgriežas normālās sliedēs, un viņi sāka atgriezties, kaut arī precīzus skaitļus es nezinu,» stāsta Oļegs. «Taču problēma, protams, ir sagrautā pilsētas ekonomika. Tā lielā mērā ir saistīta ar ostu, kas šobrīd nedarbojas, jo Krievijas armija ir izvērsusi jūras blokādi. Vēl pirmdien pēc ienaidnieka raķetes trāpījuma nodega Ukrainas otrais lielākais graudu pārkraušanas terminālis. Ostas nedarbošanās nozīmē arī to, ka Ukrainas lauksaimnieki nevar eksportēt savu produkciju. Karš ir apturējis milzīgu industriju. Lai arī mums ir šādas tādas uzvaras kaujas laukā, kamēr industrija neatsāks darboties, būs ļoti sarežģīti.»

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu