Gliemezis, kam uz muguras pielīmēta patrona. Ar šo bildi asprāši internetā izsmej Vācijas gausās ieroču piegādes Ukrainai. Taču vācieši nav vienīgie gliemeži Eiropā. Tikai šonedēļ ES dalībvalstis beidzot vienojās slēgt Krievijas naftas importu, kas dāsni pilda Kremļa kasi. Ne uzreiz un ne visu, bet līdz šā gada beigām Eiropa pārtrauks iepirkt 90% no līdzšinējā krievu naftas apjoma, saglabājot piegādes tikai trim valstīm pa cauruli ar orveliski trāpīgo nosaukumu Družba.
Šī ir jau sestā sankciju pakete, ar kuru ES soda agresoru un piegriež skābekli Putina kara mašīnai. Krievijas cerības uz Eiropas sašķelšanu un pagurumu tomēr nav piepildījušās, un tā ir laba ziņa. Taču arvien ilgāk ievelkas strīdi un aizkulišu drāmas, iekams Eiropa spēj vienoties. Jau puse no līdzšinējā kara laika ir pagājusi kopš iepriekšējā sankciju raunda, ko pieņēma uzreiz pēc Bučas slaktiņa atklāšanās. Kā kaujas laukā, arī politikā karš iegājies nokausēšanas fāzē.
Tikmēr ukraiņi turpina cīņu — kalendārs šonedēļ rāda jau 100. kara dienu. No Ir vāka jūs uzrunā Kyiv Independent galvenā redaktore Olga Rudenko, kuras vadītais medijs kara mēnešos kļuvis uzticams un pieprasīts informācijas avots daudziem pasaulē. Olgas spēks, pašcieņa un apņēmība ir apbrīnojama, bet viņa pati sevi noteikti neizceltu daudzo ukraiņu miljonu vidū. «Godīgi sakot, man likās, ka es nomiršu,» viņa saka par Kijivas bombardēšanas šoku kara pirmajā dienā. Bet kara mēneši ir atklājuši Krievijas vājumu un likuši ukraiņiem noticēt uzvarai. Ukraiņi negrasās nolikt ieročus. Rietumiem tikai tie jāpiegādā. Bez gliemežu starpniecības.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.