Glabātāja • IR.lv

Glabātāja

Aija Brasliņa. Foto — Ieva Salmane
Laura Dumbere

Tāds ir mākslas zinātnieces Aijas Brasliņas amata nosaukums Nacionālajā mākslas muzejā — glezniecības kolekcijas glabātāja. Viņa ir arī gleznotāja Vilhelma Purvīša vērienīgās jubilejas izstādes kuratore

Izstāde Purvītis veltīta izcilā latviešu ainavista 150. jubilejai, kas šogad iekļauta UNESCO svinamo dienu kalendārā. Izstādi bija paredzēts atvērt martā uz gleznotāja dzimšanas dienu, taču pandēmija ieviesa korekcijas, un Purvīša gleznas gaida apmeklētājus ābeļu ziedēšanas laikā — no 28. maija. 

Ar Aiju Brasliņu tiekamies nedēļu pirms izstādes atklāšanas. Lielajā zālē notiek dedzīga darbība un kaislīgas diskusijas par gleznu izvietošanu. Māksliniece Sandra Krastiņa vēlas realizēt ideju, kuru meistari uzskata par neiespējamu. «Tad tagad metam mieru. Pa nakti izdomāšu…» nelokāmi paziņo Sandra. 

Brasliņa smejas: «Redziet, kā mums te iet! Biju domājusi, ka pusdienlaikā būs miers, varēsim tepat zālē starp Purvīša gleznām runāties, bet ir darbu sastrēgums. Šorīt cēlos piecos, prāts jau noguris…» 

Izstādes sagatavošanas darbi ilguši vairāk nekā divus gadus. Tieši šis «aizkulišu» process mākslas zinātniecei Brasliņai ir mīļākais: gleznu izpēte un izvēle, privāto kolekciju apzināšana, sadarbība ar restauratoriem. «Man patīk redzēt kopumu, kas pamazām satek izstādē. Patīk Purvīša mantojuma sakārtošana. Esam izpētījuši viņa signatūras jeb autora parakstus, uzkrājuši par katru darbu zinātnisko datubāzi. Tā ir informācijas bagātība, kas noderēs nākotnē.»

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu