Guļu gultā un nekādi nevaru aizmigt. Sāku skaitīt aitas. Pēdējā no tām saka: «Labrīt!»
«Es esmu cilvēks mīkla.»
«Kā tas izpaužas?»
«Neteikšu!»
Izliekoties par mazliet stulbu, var tikt vaļā no daudzām problēmām.
Dārgais, es nesaprotu, kāpēc tu vienmēr iedomājies pašu ļaunāko — ka ikviens vīrietis, ko tu atrodi paslēpušos mūsu skapī, ir mans mīļākais?!
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.