Kara laika ekonomika
Volodomirs Birjukovs. Foto no privātā arhīva
Pagājusī nedēļa Ukrainā pagāja, ar aizturētu elpu gaidot 9. maiju, stāsta žurnālists Volodimirs Birjukovs no Kijivas. Ukraina Otrā pasaules kara beigas atzīmē 8. maijā līdzīgi kā citviet pasaulē, taču cilvēki bija nobažījušies, ka Putins šai datumā varētu oficiāli pieteikt karu. Tas viņam ļautu Krievijā izsludināt vispārēju mobilizāciju, bet tas savukārt nozīmētu, ka karš ne tikai ievilksies, bet pletīsies plašumā.
«Krievijā 9. maijs ir tik būtisks datums, ka visi gaidīja no tā kaut kādu mājienu, kas varētu notikt tālāk,» stāsta Volodimirs. «Man ir vairāki draugi kijivieši, kas joprojām atrodas kaut kur citur, bet ir noilgojušies atgriezties mājās. Vairāki man ir sacījuši, ka pagaidīs 9. maiju un tad noteikti brauks. Es vēl neesmu ar viņiem runājis, ko viņi saka. Pats sliktākais nenotika, taču beigu beigās fakts, ka Putins savā runā nepateica vispār neko būtisku par nākotnes plāniem, ir ne mazāk nomācoši. Tas rada sajūtu, ka tagad notiekošais var ievilkties uz neprognozējami ilgu laiku.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.