Nedēļas notikumi pasaulē
ASV prezidents Džo Baidens parakstījis Lendlīzes likumu, kas ļaus paātrināt militārās tehnikas piegādes Ukrainai. Tas veidots pēc Otrā pasaules kara laika programmas parauga, kas palīdzēja Eiropai pretoties Ādolfam Hitleram.
Lielbritānija un ASV svētdien paziņoja par jaunām sankcijām Krievijai un Baltkrievijai. ASV nevarēs iebraukt 2600 Krievijas un Baltkrievijas militārpersonu, melnajā sarakstā iekļautas arī 27 Krievijas Gazprombank amatpersonas. Uz Krieviju nevarēs eksportēt virkni rūpniecības izstrādājumu, ASV grāmatvedības un konsultāciju uzņēmumi nevarēs sniegt pakalpojumus Krievijas klientiem, noteiktas sankcijas Krievijas telekompānijām Pervij kanal, Rossija 1 un NTV. Savukārt Londona noteiks jaunus importa tarifus, tajā skaitā platīnam un pallādijam. Sankcijas attieksies uz tirdzniecību 1,6 miljardu eiro vērtībā. Eksporta aizliegumi rūpniecībai nepieciešamām precēm būs ap 290 miljonu eiro vērtībā. Svētdien G7 valstu vadītāji attālināti tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un apņēmās pakāpeniski izbeigt atkarību no Krievijas energoresursiem, tai skaitā naftas.
Pagājušajā nedēļā ES 27 dalībvalstis nespēja vienoties par naftas embargo Krievijai, jo pret to iebilda Ungārija. Eiropas Komisija bija ierosinājusi pakāpeniski pusgada laikā pārtraukt Krievijas naftas, bet līdz gada beigām — naftas produktu izmantošanu. Svētdien izplatītajos jaunākajos plānos Ungārijai un Slovākijai atteikšanās no Krievijas naftas produktiem paredzēta līdz 2024. gada beigām, bet Čehijai — līdz tā paša gada jūnija beigām.
Krievijas prezidents Vladi-mirs Putins 9. maijā uzrunāja parādi Maskavā un lielāko daļu runas veltīja Krievijas iebrukumam Ukrainā. To viņš raksturoja kā nepieciešamu pasākumu un apgalvoja, ka Krievija esot devusi apsteidzošu triecienu agresoram. Putins neizsludināja vispārēju mobilizāciju, kā to prognozēja analītiķi. Viņš arī nelietoja terminu «speciālā militārā operācija».
ES palielinās militāro palīdzību Moldovai, pagājušajā nedēļā vizītē Kišiņevā paziņoja Eiropadomes prezidents Šarls Mišels. Bažas par militāru saasinājumu reģionā pieauga pēc sprādzieniem Piedņestrā, kuru kontrolē Maskava.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.