Ģeorallijs ir ekstrēma ģeogrāfijas studentu ballīte uz ūdens un vienlaikus veids, kā apzināt vai no jauna atklāt laivošanai piemērotas upes, kuru Latvijā kādreiz bijis vairāk
Ar Edvīnu Remertu, sauktu par Panku, satiekamies piektdienas vakarā bāra Aleponija pagalmā. Ir aprīļa vidus, bet diena ir auksta un vējaina, un es nožēloju, ka ziemas jaka jau iekārta skapī. Edvīnu uzreiz var pazīt pēc tā, ka viņam mugurā ir pēdējā ģeorallija T krekls. Kaut no attāluma tas īpaši neatšķiras no citiem krekliem, valkātāju izceļ tas, ka viņš todien drīzāk ir vienīgais cilvēks visā Rīgā, kurš dzer aliņu ārā, tērpies vienos šortos un kreklā, ar kuru pirms pāris nedēļām atgriezies no laivu brauciena pa Stendes upi Kurzemē.
«Šie krekli ir retums,» viņš skaidro, tos izgatavo ļoti ierobežotā skaitā un piešķir tikai tiem brauciena dalībniekiem, kas uzvarējuši kādās no sacensībām vai izcēlušies citā veidā. Savējo Edvīns dabūjis par uzvaru ātrumposmā un, šķiet, lepojas ar to.
Viņš ir 45 gadus vecs ģeologs, kurš kādreiz staigājis ar irokēzu stila sasuku, par ko izpelnījies savu iesauku, un liels laivošanas entuziasts. Pēdējos 16 gadus nav izlaidis tikpat kā nevienu no divreiz gadā notiekošajiem ģeorallijiem.
Tas ir Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes laivu brauciens, ko rīko agri pavasarī un septembra beigās vai oktobra sākumā. «Tajā piedalās bijušie un esošie fakultātes studenti — ģeogrāfu mafija. Viņu draugi, ko sauc par ģeodraugiem,» viņš stāsta. «Un šad tad arī pa kādam pavisam no malas, kas vienkārši kaut kur dzirdējis par šo pasākumu.» Pavasaros piedalās ap 300 cilvēku, rudeņos nedaudz mazāk. Reizēm mēdz gadīties, ka pa nakti uzsnieg sniegs un no rīta gandrīz vai jārokas no teltīm. Ar to Edvīns pamato savu rūdījumu. Varbūt tomēr ejam iekšā? Nē, Panks pārliecināti atmet ar roku.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.