Vecā kaluma laivotājs

Edvīns Remerts (laivas priekšgalā) pēdējos 16 gadus nav izlaidis tikpat kā nevienu no divreiz gadā notiekošajiem ģeorallijiem
Mārtiņš Galenieks

Ģeorallijs ir ekstrēma ģeogrāfijas studentu ballīte uz ūdens un vienlaikus veids, kā apzināt vai no jauna atklāt laivošanai piemērotas upes, kuru Latvijā kādreiz bijis vairāk

Ar Edvīnu Remertu, sauktu par Panku, satiekamies piektdienas vakarā bāra Aleponija pagalmā. Ir aprīļa vidus, bet diena ir auksta un vējaina, un es nožēloju, ka ziemas jaka jau iekārta skapī. Edvīnu uzreiz var pazīt pēc tā, ka viņam mugurā ir pēdējā ģeorallija T krekls. Kaut no attāluma tas īpaši neatšķiras no citiem krekliem, valkātāju izceļ tas, ka viņš todien drīzāk ir vienīgais cilvēks visā Rīgā, kurš dzer aliņu ārā, tērpies vienos šortos un kreklā, ar kuru pirms pāris nedēļām atgriezies no laivu brauciena pa Stendes upi Kurzemē. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu