Raķetes sadragāta māja Kijivā, kurā savā dzīvoklī bojā gāja Brīvā Eiropa žurnāliste Vira Hiriča. Foto – Scanpix
Paskatos debesīs — spārnotā raķete!
Ar žurnālistu Volodimiru Birju-kovu Kijivā sazvanāmies kādā filmēšanas starpbrīdī. Nē, viņš nav atgriezies darbā ne televīzijā, ne radio. Galvenokārt tāpēc, ka tur viss vēl ir par karu un viņa ar mūziku saistītajiem projektiem šobrīd īsti nav vietas. Taču Vova iesaistījies kādā informācijas kara projektā, varētu pat sacīt diversijā! Viņi šobrīd ieraksta video — intervē cilvēkus, kas stāsta pašu piedzīvoto patiesību par karu. Kad darbs būs pabeigts, failu ar gatavo materiālu nosauks dažādu slavenu filmu vārdos un centīsies ar tiem pārpludināt Krievijā populāru torentu lapas, kur cilvēki iegūst nelegālas filmu kopijas. «Krievijā torenti joprojām ir populāri, katrs, kurš mēģinās paskatīties, piemēram, Betmenu, palaižot filmu, tā vietā redzēs patiesu informāciju par to, kas notiek,» viņš pasmejas. «IT speciālisti no Holandes ir izdomājuši, kā to visu paveikt.»
Lai gan Kijivā karš it kā attālinās un pamazām atsāk darboties iestādes un uzņēmumi, tomēr pagājusī nedēļa atkal bija asiņaina. Laikā, kad Ukrainas galvaspilsētā viesojās tieši pirms tam Maskavā pabijušais ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs, krievi pilsētai trāpīja ar divām raķetēm. Vienu no tām Volodimirs pat redzējis lidojam.
«Biju aizgājis pie draugiem, kuriem palīdzu savest kārtībā sabumboto māju. Pulkstenis bija apmēram septiņi, kad devos projām. Komandantstunda tagad sākas desmitos, bet tas ir laiks, kad Kijivā pārstāj kursēt transports,» viņš stāsta. «Nolēmu iet kājām, jo tas patiesībā nav tālu, kad pēkšņi izdzirdēju savādu dūkoņu — it kā lidmašīnu. Tikai pie mums šobrīd parastas lidmašīnas nelido. Paskatījos debesīs, un tur aizlidoja melna spārnota raķete. Tajā pašā mirklī zvanīja draugs un prasīja — vai redzēji raķeti, redzēji? Vēl pēc trim vai četrām minūtēm varēja dzirdēt sprādzienu Kijivas otrā galā.»
Raķete trāpīja 25 stāvu dzīvojamās mājas pirmajos stāvos. Tā ievainoja desmit, bet nogalināja vienu cilvēku — radio Brīvā Eiropa žurnālisti, kas bijusi Volodimira māsas paziņa. Viens no cietušajiem ir frizieris no salona, kurā Volodimirs griež matus. Frizieris lielāko daļu kara laika pavadījis valsts rietumos un atgriezies galvaspilsētā tikai divas dienas iepriekš. Viņam ir savainota roka un norauts pirksts. «Kijiva ir milzīga pilsēta — tas ir tik jocīgi, ka trāpa kaut nedaudz, bet pazīstamiem cilvēkiem,» žurnālists aizdomājas.
«Nu tā. Atlidoja pāris raķetes, bet citādi mierīgi,» viņš saka. Patiesībā vismaz 3. maija pēcpusdienā Kijivā rit jau trešā diena vairāk nekā divu mēnešu laikā, kurā ne reizi nav atskanējušas gaisa trauksmes sirēnas. Protams, Volodimirs par to ir priecīgs, jo krietnu daļu šī laika ir pavadījis, naktīs guļot priekšnamā uz grīdas vai vannasistabā, kur ir drošāk, ja mājā trāpa raķete. Brīvdienas kijivieši pavadījuši talkodami, sakopdami pilsētu.
Izbraukt ārpus pilsētas joprojām ir bīstami. Paziņas sacījuši, ka plašākā Kijivas apgabalā slapstoties krievu karavīri, kas kaut kādu iemeslu dēļ ir pamesti vai paši palikuši, armijai atkāpjoties. Ukrainas bruņotie spēki viņus izķerot.
«No kā viņi tur pārtiek? Es nezinu. Droši vien zog un nodarbojas ar marodierismu. Ir vietas, kas šobrīd ir pamestas, kur viss netiek līdz galam kontrolēts, tur var noslēpties un kaut ko atrast,» domā Volodimirs.
Apkaime galvaspilsētas pievārtē ir stipri nomīnēta, pat slavenais Tulpju parks, kur šobrīd viss uzziedējis, Volodimirs stāsta. Kaut arī pašā pilsētā nav jābažījas uzkāpt kādai mīnai, to sprādzienu troksnis ik dienas Kijivā ir dzirdams. Kad tas notiek, pilsētnieki saņem īsziņas telefonos, lai neuztraucas — tās nav raķetes, tās ir tikai mīnas, kuras iznīcina mūsu sapieri.
Ikdienā Volodimirs turpina strādāt kā brīvprātīgais, izvadājot ēdienu un medikamentus cilvēkiem. Par spīti tam, ka pilsētā atgriežas dzīvība, tas joprojām ir jādara. «Brīvprātīgo skaits sāk sarukt, jo cilvēki ir noguruši, daudziem beigusies nauda. Tāpēc tās arvien mazāk paliek arī labdarības organizācijām,» atzīst Volodimirs, «Taču patiesībā tagad vajadzība pēc brīvprātīgajiem un labdarības kļūst tikai lielāka. Ukrainā šobrīd ir 60% bezdarbs, bet visi produkti ir kļuvuši dārgāki. Pārtika sadārdzinājusies par kādiem 20%. Tas ir jūtams.»
