Āģīša sirds atkal pukst 1

Dabiskās gaismas un iespaidīgo lustru greznība aizrauj elpu. Foto — Renārs Koris
Laura Dumbere

Pēc četrus gadus ilgušiem atjaunošanas darbiem Āgenskalna tirgus vēsturiskajā ēkā atgriežas tirgotāji, pircēji un dzīvelīga enerģija

Ar Āgenskalna tirgus likumīgo nomnieku un atjaunotāju, SIA Kalnciema Kvartāls īpašnieku Kārli Dambergu tiekos sešas dienas pirms svinīgās atklāšanas, kas paredzēta 6. maijā. Te zum kā bišu stropā: ārpusē aktīvi darbojas stādu tirgus, auto stāvlaukumu okupējis šarmantais krāmu tirgus, bet paviljonā vēl rit pēdējie tirdzniecības stendu iekārtošanas darbi. Kārļa noskaņojums ir pacilāts un trauksmains. No intervijas mums nekas nesanāk, jo nemitīgi kāds kolēģis vai darbinieks uzrunā Dambergu ārkārtīgi steidzamā jautājumā.
Pie paviljona ārdurvīm, kas ved uz stāvlaukumu, ar metramēru satraukti vicinās mākslinieks Roberts Koļcovs — uzraksts Āgenskalna tirgus neietilpst tam paredzētajā nelielajā nišā, jādomā kas cits. Ierodas arhitekte Liene Griezīte, notiek ārkārtas apspriede, kur vārds tiek dots pat man. Vienojamies, ka būs ĀT 1893 — šajā gadā tika pieņemts vēsturiskais lēmums būvēt Āgenskalna tirgus ēku. Koļcovs aizskrien kā plēsts taisīt burtus.
Vienā no iekštelpām strādnieki atsakās celt pie griestiem lampu, milzīgu stikla bumbuli. Baidās, ka pārāk smags un, diespasarg, nogāzīsies kā meteorīts. Kārlis pasauc pieredzējušu meistaru, kurš rāmi pasmaida: «Izdarīsim.»
Dambergu aiz rokas ķer tirgus direktors Jānis Petkēvičs: «Mums neizdodas parunāties, bet ļoti vajag…» Kārlis viņam rokā iespiež kaudzi ar ielūgumiem uz svinīgo atklāšanu, tie paredzēti krāmu tirgus pārdevējiem. Visiem jābūt uzvalkos! «Vai džinsi, solīds krekls un žakete neder?» jautā jaunais direktors. Nē! Tikai uzvalki, kaut piecdesmit gadus veci un izdilušiem elkoņiem. Citādi placī nelaidīs.
Pāris dienas pirms atklāšanas Valsts ugunsdzēsības dienests konstatē, ka 17 metrus augstās metāla konstrukcijas, kas tur kopā iepriekš plaisājušo ārsienu, būtu bijis jāpārklāj ar ugunsizturīgu krāsu. Laika ir šausmīgi maz. Bet Dambergs tic, ka šoreiz notiks pozitīvs precedents, kad valsts iestādes, pašvaldība un iesaistītie dienesti sadosies rokās, lai darbi un rezultāta saskaņošana notiktu pēc iespējas ātrāk. Viņam taču dota vesela nakts tos dzelžus nokrāsot! Ticība neiespējamā iespējošanai bijusi Damberga un viņa komandas galvenais dzinējspēks visus šos četrus gadus.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu