Pandēmijas laiku lietderīgi izmantojis Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs — svaigus vaibstus ieguvusi pastāvīgā ekspozīcija, un klāt nākusi pavisam jauna, kas veltīta dizainam
Ritmiski ziedu ornamenti un hipnotiski ģeometriski raksti muzeja trešā stāva pustumšajā vestibilā apmeklētāju aicina savdabīgā dejā. Uz sienas projicēti vairāk nekā simt digitalizēti leģendārās tekstilfabrikas Rīgas Audums rakstu paraugi — «ne sliktāki par Marimekko», lepojas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja (DMDM) vadītāja Inese Baranovska. Cilvēkam kustoties, kadri mainās, virtuālie audumi krokojas un atklāj jaunus musturus, ko nevarētu tik labi pamanīt biezajos, laika zoba skartajos albumos, kuros ielīmēti oriģināli.
Baranovska atzīst, ka pandēmijas laiks, lai gan psiholoģiski grūts, ne tikai pamudinājis muzeju vairāk izmantot jaunās tehnoloģijas, bet arī devis zaļo gaismu pirms Lieldienām atklātajai jaunajai ekspozīcijai un citiem uzlabojumiem. «Sakām paldies lokdaunam. Kamēr Latvijas muzeji pusgadu bija slēgti, mēs čakli strādājām, domājām, diskutējām. Paspējām izdarīt to, kam ikdienas skrējienā neatliek laika. Darbs pie ekspozīciju maiņas, kas Latvijā nemaz tik bieži nenotiek, parasti aizņem divus trīs gadus. Mēs izstrādājām un realizējām konceptu nepilna gada laikā,» priecājas vadītāja. Jaunā, sadarbībā ar dizaina biroju H2E veidotā ekspozīcija Dizaina process likusi arī pašiem uz muzeja krājumu paskatīties no citas perspektīvas.
Lai arī jauno ekspozīciju ievada laika līkne ar nozīmīgākajiem notikumiem Latvijas dizainā no 1950. līdz 2019. gadam, tā nav veidota hronoloģiski. Izvirzīti pieci tematiskie bloki — Daba. Vide. Cilvēks, Modernā pilsēta, Publiskā telpa, Forma un materiāls un Atvērtās robežas. Katru no tiem ievada īsāks vai garāks, tēlaināks vai zinātniskāks apraksts, papildināts ar Latvijas dizaina korifeju citātiem.
Pēc biroja H2E dizaineres Ingūnas Eleres vārdiem, «savaldīt» sarežģīto 1204. gadā celtajā namā ierīkoto telpu palīdz arī piecas krāsas. Tās aizlienētas no turpat ekspozīcijā apskatāmā plakāta, kas 1979. gadā vēstīja par Anduļa Krūmiņa, Valda Celma un Artūra Riņķa nu jau leģendāro izstādi Forma. Krāsa. Dinamika citā 13. gadsimta arhitektūras piemineklī — Pēterbaznīcā. Celmam, Riņķim un arī Jānim Borgam ekspozīcijā veltīta īpaša uzmanība — izstādīti ne tikai viņu darbu paraugi un meti, bet apmeklētāju no zālē izvietotajiem ekrāniem uzrunā arī paši autori.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.