Krievija arī Sīrijā bumboja slimnīcas, radīja bēgļu miljonus. Ko darīja Rietumi?
Neilgi pirms Krievijas iebrukuma, kad Putins jau bija pasludinājis Ukrainu par mākslīgu valsti, kuras robežas var mainīt pēc savas patikšanas, viens no spēcīgākajiem agresijas nosodījumiem atskanēja no negaidītas puses. 21. februārī runā Drošības padomē Kenijas vēstnieks Apvienotajās nācijās Martins Kimani nosauca Putina asiņaino varaskāri īstajā vārdā — par koloniālismu — un skaidri atbalstīja Ukrainas robežu neaizskaramību. «Atdzimšanai no mirušu impēriju pelniem jānotiek veidā, kas mūs neiegrūž atkal jaunās dominēšanas un apspiešanas formās,» deklarēja Kimani, velkot paralēles starp Ukrainas cīņu atbrīvoties no Maskavas virskundzības un Āfrikas valstu centieniem pārvarēt koloniālisma mantojumu.
Kimani medijos plaši atspoguļotā runa palīdzēja nostiprināt priekšstatu par pasauli, kurā gandrīz visi nosoda Krievijas agresiju, Putinu atklāti atbalsta tikai saujiņa atpakaļrāpulīgu diktatūru (Ziemeļkoreja, Sīrija), un pat Maskavas svarīgākie ģeopolitiskie sabiedrotie Pekinā laipo un izvairās sniegt Putinam militāru vai ekonomisku palīdzību. Tiem, kuri dzīvo Eiropas informācijas telpā, stingra stāvēšana ar Ukrainu varētu likties atskaites punkts, kas liek nosodošā neizpratnē raudzīties uz svārstīgajiem un neaktīvajiem.
Tomēr būtu kļūdaini uzskatīt, ka pasaules valstis un iedzīvotājus vieno atbalsts Ukrainai. ANO balsojumā par Krievijas uzbrukuma nosodīšanu 35 valstis atturējās, to skaitā ne tikai Ķīna, bet arī pasaules otrā visvairāk apdzīvotā valsts un lielākā demokrātija Indija. Deli uzturējusi draudzīgas attiecības ar Maskavu jau kopš neatkarīgās Indijas izveidošanas 1947. gadā, un, tāpat kā daudzās citās valstīs, tās vadītāju attieksmi pret karu Ukrainā noteiks tikai un vienīgi tās stratēģiskās intereses. Pat 141 valsts vidū, kas balsoja par uzbrukuma nosodīšanu, ir daudzas, kuras nav ieviesušas sankcijas pret Krieviju, to skaitā NATO dalībvalsts Turcija, kura aizbildinās ar nepieciešamību nodrošināt energoresursu importu. Brazīlija balsoja par ANO rezolūciju, taču vienlaikus kritizēja sankciju ieviešanu pret Maskavu un ieroču sūtīšanu Ukrainai kā rīcību, kas varot novest pie konflikta eskalācijas.
Varas gaiteņos valda reālpolitika, tomēr varētu likties, ka Ukrainas valdības, iedzīvotāju un atbalstītāju aizkustinošā, asprātīgā un iedvesmojošā komunikācija ietekmē visas pasaules iedzīvotājus tikpat spēcīgi, cik mūs. Diemžēl daudzviet tā nav. Rietumos Ukrainas traktoristi ir uzvarējuši informācijas karu pret Putinu, bet pārējā, dažkārt par «dienvidiem» sauktajā pasaulē Kremļa vēstis atrod daudzus atsaucīgus skatītājus un klausītājus. Tas nebūtu pārsteigums Ķīnā, kur komunistu cenzori rūpīgi gādā, lai iedzīvotāji redzētu gandrīz tikai Krievijai labvēlīgu informāciju. Tomēr Kremļa troļļi un viltus ziņu izplatītāji pēdējos gados ir piestrādājuši, lai gūtu ietekmi visā pasaulē. Dienvidamerikā RT birojā strādā 200 cilvēku, un tās Facebook lapai ir 18 miljoni sekotāju. ASV domnīcas Atlantic Council pētījumi atklāj, kā Facebook izmantots, lai organizētu Kremlim labvēlīgu informāciju Rietumāfrikā. YouGov aptauja marta otrajā pusē liecina, ka Indijā 40% iedzīvotāju atbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā un 54% labvēlīgi vērtē Putinu kā līderi. Tiesa, 63% ir labvēlīgs viedoklis par Zelenski, tomēr tas ir tikai par 9% vairāk nekā par Krievijas prezidentu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.