Ukrainas armijas patruļa pie sarkofāga, kas sedz 1986. gadā uzsprāgušo kodolreaktoru. Foto — Scanpix
Pie slēgtās Čornobiļas atomelektrostacijas gandrīz uz katra soļa redzams, ar kādu nevērību mēnesi ilgās okupācijas laikā Krievijas karavīri pakļāva sevi nāvējošās radiācijas riskam
Čornobiļas slēgtā zona, kas ir viena ir toksiskākajām vietām pasaulē, iespējams, nebija labākā izvēle, no kurienes plānot uzbrukumu Ukrainas galvaspilsētai Kijivai. Taču tas nebija traucēklis Krievijas ģenerāļiem.
«Mēs viņiem teicām, ka tas ir bīstami, bet viņi mūs ignorēja,» intervijā saka Čornobiļas kodolobjekta galvenais drošības inženieris Valērijs Simjonovs.
Ignorējot jebkādus drošības apsvērumus, Krievijas spēki veselu mēnesi ar buldozeriem un tankiem braukāja pa bīstamo teritoriju, raka tranšejas un bunkurus, tādā veidā pakļaujot sevi potenciāli kaitīgām radiācijas devām, kas saglabājušās zem augsnes virskārtas. No šīm pozīcijām viņi atkāpās marta pēdējās dienās.
