Trīs nākamās nedēļas būs izšķirīgi svarīgas Ukrainas un Eiropas nākotnei
Zaudējis kauju par Kijivu un karu Ukrainā, Putins gatavojas 9. maijā svinēt uzvaru. Kaut kādu vajag. Valdnieks nevarēs atzīt, ka zaudē arī Krievijas impēriju, tāpēc parādē Sarkanajā laukumā gar Ļeņina kapliču vajadzētu vest «varenās un neuzvaramās» armijas karavīru zārku grēdas vai, ja tomēr ar skatu nākotnē, Ukrainā salaupīto datoru, tosteru un veļasmašīnu kravas.
Vēstījumi no Kremļa par kara mērķiem ir pastāvīgi mainījušies. Bijām dzirdējuši par Ukrainas «denacificēšanu», par NATO ekspansijas apturēšanu un globālu cīņu par pasaules kārtību, bet nupat jau bez aplinkiem par Ukrainas valsts un tautas iznīcināšanu, ko pagājušonedēļ programmatiskā rakstā Kremļa propagandas ruporos pieteica viens «politologs» un savos ierakstos sociālajos tīklos apstiprināja bijušais prezidents, Putina vietnieks Krievijas drošības padomē Medvedevs.
Pirms tam bija arī stāsti par laboratorijām, kurās ukraiņu sorosisti trenējot radioaktīvus gājputnus, un par krievu tiesībām uz boršča recepti, kuras esot sagrābuši ukraiņu agresori. Tomēr šonedēļ Putinam šā kara mērķi beidzot esot «absolūti saprotami», viņš otrdien paziņoja. Proti, «palīdzība cilvēkiem Donbasā».
Tiesa, vēl tikai dienu iepriekš Putina ribentrops Lavrovs bija uzstājis, ka «specoperācijas» mērķis esot «izbeigt ASV dominēšanu uz pasaules skatuves». Līdz 9. maijam? Labāk tomēr «palīdzība cilvēkiem» — Putinam neesot šaubu, ka šādi «operācijas mērķi un uzdevumi» tikšot izpildīti.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.