Pirms divdesmit gadiem Uģis Ozoliņš dzimtas mājās Džindžās sametināja savu pirmo frēzi. Tagad viņa un brāļa Ivo vadītais uzņēmums UOT gadā izgatavo divdesmit praktiskas un izturīgas meža augsnes apstrādes iekārtas
Sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, Uģim Ozoliņam, kā daudziem Latvijā, pirmā doma bija — kā varu palīdzēt? Vienā no Ata Klimoviča reportāžām izlasījis, ka ukraiņu karavīru mobilitātei vajadzīgi džipi, nosprieda, ka viņa lielais bezceļnieks varētu labi noderēt cīnītājiem. «Bija dažas tehniskas ķibeles, tāpēc aizvedu uz servisu sataisīt un visu vēlreiz pārbaudīt, lai saspringtā brīdī mašīna nepieviļ. Pielēju bāku, ieliku rezerves riepas un atdevu vīriem, kas mašīnas nogādā Ukrainā. Tas bija kopējs ģimenes lēmums,» rāmā tonī klāsta Uģis.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.