1. Ukraiņi notur iebrucējus
Ukrainas armija notur agresorus austrumu, dienvidaustrumu un ziemeļaustrumu virzienā, bet atsevišķos virzienos veiksmīgi pāriet pretuzbrukumā, otrdien ziņoja Ukrainas armijas ģenerālštābs. Pirmdien no okupantiem atbrīvota Kijivas ziemeļrietumu piepilsēta Irpiņa, paziņoja tās mērs. Pagājušajā nedēļā par Krievijas karavīru padzīšanu tika ziņots no Makarivas pilsētas rietumos no Kijivas. Panākumi gūti arī dienvidu pilsētā Voznesenskā. Pie Hersonas nogalināts vēl viens krievu ģenerālis — Jakovs Rezancevs, kurš komandēja 49. armiju. NATO lēš, ka līdz šim karā krituši 7000—15 000 Krievijas karavīru.
2. Sarunas aci pret aci
Otrdien Stambulā aci pret aci tikās Krievijas un Ukrainas delegācijas. Ukraina pēc sarunām paziņoja, ka iesniegusi Krievijai jaunu drošības garantiju sistēmu, kurā vairākas ANO dalībvalstis būs starptautisks garants Ukrainas drošībai gluži kā NATO 5. pants, teica Ukrainas delegācijas vadītājs Dāvids Arahamija. Delegācijas esot vienojušās jautājumu par Krimu un Donbasu izskatīt atsevišķi. Ukrainas puse ierosinājusi sarunas par Krimas un Sevastopoles statusu risināt 15 gadu termiņā, šajā laikā pusēm atsakoties no bruņotu metožu izmantošanas. Krievijas puse sarunas nosauca par konstruktīvām un priekšlikumus apspriedīs ar Putinu.
Intervijā neatkarīgiem Krievijas žurnālistiem svētdien Ukrainas prezidents Zelenskis teica, ka ir gatavs sarunās ar Krieviju apspriest Ukrainas neitralitātes statusu, par ko būtu jālemj referendumā, taču nav gatavs runāt par demilitarizāciju.
3. Vai varam ticēt?
Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, kurš vairāk nekā divas nedēļas bija pazudis no publikas acīm, otrdien uzradās ar paziņojumu, ka «specoperācijas» pirmā posma uzdevums — Ukrainas bruņoto spēku ievērojama samazināšana — esot sasniegts un tagad varot koncentrēties uz galveno mērķi, Donbasa «atbrīvošanu». Kā zināms, Krievija savus kara mērķus Ukrainā mainījusi visu laiku kopš 24. februāra, jo nav izdevies sākotnēji iecerētais zibenskarš. The Financial Times ziņoja, ka Kremlis no Ukrainas vairs nepieprasa «denacifikāciju» un «demilitarizāciju», kas bija Putina sākotnēji minētie iemesli iebrukumam Ukrainā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.