Radars pasaulē • IR.lv

Radars pasaulē

Pēc smagas artilērijas apšaudes Kijivas ziemeļrietumu dzīvojamajā rajonā Obolonā 14. martā Maksims Korobičs (18) no gruvešiem izvilcis savu ģitāru. Foto — Scanpix

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā šai valstij nodarīti postījumi 100 miljardu dolāru apmērā, lēš Ukrainas valdības padomnieks ekonomikas jautājumos Oļegs Ustenko. Kopš 24. februāra gājuši bojā vairāk nekā 2000 Ukrainas iedzīvotāju, ieskaitot 90 bērnus, lēš ANO. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja par 1300 kritušiem Ukrainas karavīriem. Savukārt Baltkrievijas pilsētās Gomeļā, Mazirā, Narovļā slimnīcas pārpildītas ar ievainotiem Krievijas karavīriem. Krievijas armijai līdz otrdienai nebija izdevies pavirzīties tālāk Ukrainas vidienē, jo ukraiņi turpināja sīvi pretoties.

G7 valstis pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Krievijai par karu Ukrainā atņems vislielākās labvēlības statusu tirdzniecībā. ES pirmdien pabeidza darbu pie ceturtās sankciju paketes pret Krieviju. Tās skars miljardierus Romanu Abramoviču, Germanu Hānu, Alekseju Kuzmičevu, Viktoru Rašņikovu un citus oligarhus. Sankciju sarakstā iekļautas arī lielās naftas kompānijas Rosņeft, Transņeft un Gazpromņeft. Lielbritānija savu sankciju sarakstu pret oligarhiem otrdien papildināja ar vēl 345 Krievijas pilsoņiem, to skaitā Dmitriju Medvedevu un aizsardzības ministru Sergeju Šoigu, kā arī pieciem uzņēmumiem. ASV ir noteikušas sankcijas 11 Krievijas pilsoņiem, kas ieņem vadošus amatus aizsardzības nozarē un ar to saistītās ekonomikas jomās. Japāna otrdien piemēroja sankcijas pret 11 Krievijas Valsts domes deputātiem, pieciem baņķiera Jurija Kovaļčuka ģimenes locekļiem un miljardieri Viktoru Vekselbergu.

ASV un Lielbritānija ieviesīs Krievijas naftas importa aizliegumu, bet Eiropas Komisija paziņoja, ka līdz gada beigām samazinās Krievijas gāzes patēriņu par divām trešdaļām. ES no Krievijas saņem 40% izmantotās dabasgāzes. Lielbritānija no Krievijas naftas pakāpeniski atteiksies līdz 2022. gada beigām.

Ukrainai ir atvērts ceļš uz ES, kura sniegs bēgļiem visu veidu humāno palīdzību, kā arī pēc kara palīdzēs atjaunot valsti. Lai gan Ukrainas uzņemšanai ES nevar tikt piemērota paātrināta procedūra, dalībvalstu vadītāji uzdeva Eiropas Komisijai izvērtēt Ukrainas lūgumu tikt uzņemtai ES, norādīts ES valstu vadītāju samitā pieņemtajā rezolūcijā. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu