Kāpšanas sports, kas izraisa atkarību: kāpēc iekštelpu boulderings kļuvis tik populārs?
Tas trenē veiklību, izveicību un kustību, ne tikai muskuļus. Citādi nekā vienkārši zālē cilāt hanteles — par savu jauno aizraušanos ar iekštelpu boulderingu stāsta mūziķis Miķelis Putniņš. Pirmo reizi šo kāpšanas sportu viņš pamēģināja pirms pāris gadiem, kad labs draugs, kurš jau sen ar to nodarbojies, aicināja aiziet pakāpt kopā. Toreiz treniņš beidzās ar tulznainām rokām, turklāt Miķelis bija aizrāvies ar citām fiziskām aktivitātēm, tāpēc izlēma, ka kāpšana nav domāta viņam.
Tikai nesen mūziķis saprata, ka līdz ar pandēmiju viņa «sporta retrīts» ir ieildzis. Jāsāk kaut ko atkal darīt. Atcerējās par boulderingu.
Nekāp ar rokām
Boulderings ir klinšu kāpšanas veids, kurā kāpējs neizmanto virves vai jostu, drošību nodrošina ar matračiem. Pēdējā laikā aizvien populārākas kļūst boulderinga zāles. Tajās īpaši izveidotas sienas ar atšķirīgiem reljefiem un dažādu formu aizķerēm. Lai sāktu kāpt, nekas daudz nav vajadzīgs — boulderingam paredzētās kurpes kāpšanas zālēs var noīrēt. Nepieciešams tikai magnēzijs, kas palīdzēs rokām nesvīst un neslīdēt. Iesācējiem iesaka nopirkt arī lenti, ar ko apsiet plaukstas, jo sākumā ātri veidojas tulznas un noberzumi.
Profesionāls kāpējs un boulderinga zāles Falkors īpašnieks Rolands Ruģēns stāsta, ka pirmo zāli Rīgā kopā ar domubiedriem atvēris jau pirms gadiem 15. Taču toreiz tās pamatfunkcija bija nodrošināt vietu, kur profesionāliem kāpējiem trenēties. Interese auga pamazām. Lai gan uz Falkoru vēl joprojām nāk trenēties vadošie Latvijas klinšu kāpēji, šobrīd zāle atvērta arī neprofesionāļiem: «Kāpēc nedot cilvēkiem iespēju?»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.