Režisore Inese Mičule Valmieras teātrī iestudējusi Kam bail no Virdžīnijas Vulfas?, pagriežot Latvijā labi zināmo lugu negaidītā virzienā. Pārliecinoši
Valpurģu nakts. Tā pirms gadiem četrdesmit kritika rakstīja par vienu no pirmajiem Edvarda Olbija lugas Kam no Vulfa kundzes bail? iestudējumiem ne tikai Latvijā, bet visā padomju areālā. Divi pāri no akadēmiskajām aprindām — visu pieredzējušie Džordžs un Marta un universitātes pilsētiņas jaunpienācēji Niks ar sieviņu Haniju — pēc oficiālās pieņemšanas sarīkotā dzerstiņā atklāja tik melnas personiskās dzīles un tik dzīvniecisku spēju ienīst savu tuvāko, ka tirpas skrēja pār kauliem.
Joprojām atceros to Naura Klētnieka iestudējumu Liepājas teātrī — nekas līdzvērtīgs šim ķirurģiskajam griezienam dzīvā miesā un smadzenēs līdz tam uz skatuves nebija redzēts. Internetā joprojām klīst liecinājums par šo izrādi — fotogrāfija ar Dzintras Klētnieces antīkai traģēdijas maskai līdzīgo seju, ko sasvītrojušas acu tušas tērcītes. Tas patiesi bija raganu sabats, nāvējošs virpuļviesulis, kuru pārcietušie, iespējams, dzīvos ilgi un laimīgi.
Kad 2004. gadā pie lugas ķērās Regnārs Vaivars, viņš Nacionālā teātra uzvedumam deva rotaļīgu nosaukumu Kam no Vilka kundzes bail? (jo tā ir atsauce uz pazīstamo dziesmiņu no Disneja multenes par trim ruksīšiem), bet Ivara Pugas Džordža un Daces Bonātes Martas cietsirdīgo dueli pārvērta par regulāru psihoterapijas seansu, kādi pārim jau bijuši un būs vēl daudz. Kaut kas no tādas psihoterapijas, bet ar uzsvērtu absurda pieskaņu bija arī Toma Treiņa 2017. gadā Dailes teātrī veiktajā uzvedumā ar šo pašu nosaukumu.
Valmieras izrādē režisore Inese Mičule atgriezusies pie vārdu pa vārdam tulkota lugas nosaukuma, kas vairs neasociējas ar multeni, un arī tās notikumiem piešķīrusi citu psiholoģisko tulkojumu. Runājot līdzībās, ne naida, bet mīlestības dabu režisore pētījusi. Atklājot, ka arī mīlestība var būt nāvējošs ierocis. Turklāt šie pētījumi veikti Apaļās zāles pietuvinājumā, kas ļauj izbaudīt pašas smalkākās aktierspēles nianses — acu skatiena un mikroplastikas līmenī.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.