«Ar kaimiņieni nospriedām, ka nevajag»

Daugavpiliete Leonarda (86) Covid-19 poti gaidīja gadu. Pati piezvanīt nevarēja, jo traumēto roku dēļ nevar pagriezt telefona ripu. Nācās gaidīt, kad no vakcinācijas centra piezvanīs viņai. Foto — Reinis Hofmanis
Inese Liepiņa, Inga Spriņģe, Re:Baltica

Jaunajā pandēmijas vilnī lielākais uztraukums ir par gandrīz 99 tūkstošiem senioru, kuri joprojām nav saņēmuši nevienu Covid-19 vakcīnas devu. Atšķirībā no citām Eiropas valstīm, kur omikrona pīķis nenoveda pie slimnīcu pārslodzes, Latvijā nevakcinēto senioru īpatsvars ir daudzkārt lielāks. Kāpēc viņi nepotējas, un kā seniorus vēl uzrunāt?

Decembra sākumā daugavpilietes Leonardas (86) dzīvoklītī klusumu pārtrauca telefona zvans. Vakcinācijas centra darbinieki zvanīja, lai pierunātu uz poti. Taču pierunāt nevajadzēja — Leonarda šo zvanu bija gaidījusi gandrīz gadu. Vecais telefons un traumētas rokas neļāva viņai piezvanīt pašai. «Sāku griezt ripu, bet nepaspēju tik ātri, cik vajag. Atkal jāsāk no gala.» Pāris reižu mēģināja un atmeta ar roku. Iespējams, sieviete varēja meklēt palīdzību, piemēram, pie sociālā darbinieka, kurš reizi nedēļā viņai atnes zāles un ēdienu. Taču seniori ne vienmēr gatavi paši medīt vakcīnu. Ja nesanāk, tad gaida, kamēr uzrunās. Arī gadu.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu