Meklējot drošību • IR.lv

Meklējot drošību

Nellija Ločmele

Tieši pirms pandēmijas apguvu jaunu prasmi — iemācījos žonglēt ar trim bumbiņām. Sākums bija ellīgi grūts, tomēr drīz iemanījos gluži labi. Šī aizraujošā nodarbe izcili trenē divas it kā grūti savienojamas, bet svarīgas spējas: precīzi koncentrēties, bet vienlaikus nepārspringt un radīt harmonisku kustību plūsmu. Īsi sakot, pārvaldīt situāciju, nevis lēkāt pakaļ krītošām bumbiņām.

Šis gads mums Latvijā daudzkārt izvērties haotiskā lēkāšanā pakaļ krītošām bumbiņām — sākot ar novēlotu reakciju graujošos pandēmijas viļņos un beidzot ar tik triviālu ķezu kā nespēju notīrīt apledojušās galvaspilsētas ielas. Nav brīnums, ka daudziem tas rada dusmas un nomāktību, arī man.

Tāpēc pandēmijas laikā cenšos trenēt vēl kādu svarīgu prasmi — pieņemt, ka dzīve ir daudz sarežģītāka nekā mūsu plāni un sapņi, bet vienīgā pastāvīgā lieta ir nemitīgas pārmaiņas.

Meklējot drošību šajā mūžīgajā nenoteiktībā, cenšos palūkoties uz dzīves problēmām gluži kā caur abiem binokļa galiem. Attālināt skatu, lai ieraudzītu plašāku kontekstu laikā un telpā — daudzi baļķi tā izrādās tikai skabargas. Un tad maksimālā pietuvinājumā ielūkoties tieši sevī — necensties meklēt vainīgos un glābējus ārpusē, bet gan pamēģināt pašai iemācīties ko jaunu. Jā, šī žonglēšana ar binokli ir vēl sarežģītāka nekā ar bumbiņām, bet mērķis ir tā vērts.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu