Ko ārstiem nozīmē darbs katastrofu medicīnas apstākļos? Ir intervē četrus mediķus, kuru ikdienu krasi izmainījusi Covid-19 pandēmija
Viens pacientu nemaz neredz, bet rūpējas par tā drošu nokļūšanu slimnīcā, cits ierodas sasirgušā mājās, lai nekavējoties sniegtu palīdzību, vēl cits — aprūpē slimnīcā nedēļām ilgi un uztur kontaktus ar radiniekiem. Ārstu pieredze pandēmijā ir ļoti atšķirīga, taču to vieno rūpīga plānošana, gādība par pacientiem un sāpīgi stāsti, kas neizdzēšami iespiedušies atmiņā.
Inga Lepse, Tuberkulozes un plaušu slimību centra pulmonoloģe
«Šodien esmu vēl piektdienas iespaidā, kad nomira 28 gadus vecs puisis. Vakar man bija saruna ar viņa draudzeni, kas bija atbraukusi pēc mantām. Viņi kopā bijuši piecus gadus. Puisis nebija vakcinēts. Es viņai pajautāju — kāpēc? Izrādās, ka viņa draugu loks ir nevakcinēts, bet viņa ir vakcinēta. Pat vēl vairāk, viņa pateica: viņš pavadīja mani līdz vakcinācijas punktam un teica — tu ņem Pfizer. Man nav atbildes, kāpēc viņš nevakcinējās,» par savu kārtējo dežūru pie Covid-19 pacientiem saka ārste.
«Reizēm ar kolēģiem runājam, vai būs vēl tāds brīdis, kad strādāsim pa vecam — ar visu profilu slimniekiem,» saka ārste. Iepriekš nodaļā ārstējās pacienti ar tuberkulozi, astmu un pneimoniju. Tagad pulmonoloģe ar Covid-19 pacientiem strādā jau otro sezonu — pirmie sasirgušie slimnīcā parādījās pērn oktobrī, vasarā bija pāris mēnešu pārtraukums, bet šogad septembrī atsākās Covid-19 pacientu uzņemšana.
Pandēmijas sākums bija grūts, taču šajā slimnīcā ārsti jau agrāk pieraduši strādāt ar infekciju slimniekiem. «Mums nebija jāpierod pie respiratoriem, zinājām, kas ir izolācija un dezinfekcijas režīms.» Tomēr dažādus plaušu bojājumus savā praksē redzējusī ārste atzīst — Covid-19 pacienti ir pilnīgi citādi, slimības process ir ilgs, un mirst arī gados jauni cilvēki. «Slimnieku smaguma diapazons ir ļoti dažāds. Ir salīdzinoši viegli un ir smagie slimnieki ar ļoti lieliem plaušu bojājumiem. Pierast nevar… Pie nāves nevar pierast. Ārsts pārdzīvo, vienmēr domā, vai ir izdarīts viss.» Ja ir smagie slimnieki, tad ļoti grūts brīdis ir komunikācija ar piederīgajiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.