Rezidencēs parasti apmetas svarīgas personas, kas pārvietojas garlaicīgi garos limuzīnos. Vai rezidence piedien vienkāršam lauku griķim? Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta Liepkalna saimnieks Aleksejs Danilins ir pārliecināts, ka piedien gan. Viņa tīrumos griķis ir pats svarīgākais
Vides inženieris Aleksejs 35 gadu vecumā atstāja stabilu darbu Lauku atbalsta dienesta Austrumlatgales pārvaldē un kļuva par zemnieku, pārņemot savas mammas 10 hektārus lielo, pareizāk sakot — mazo, saimniecību. Pēc pieciem saimniekošanas gadiem pērn viņš kļuva par Sējēja balvas laureātu nominācijā Jaunais veiksmīgais zemnieks. Straujo izaugsmes tempu sekmēja maksimāla atbalsta programmu finansējuma piesaiste, pamanoties gadā īstenot pat trīs attīstības projektus.
Šajā sezonā bioloģiskajā saimniecībā griķi un graudaugi brieda 180 ha platībā. Lielāko daļu ražas Danilins eksportē uz Vāciju un citām Eiropas valstīm, kur pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas ir noturīgi augošs, bet Liepkalna firmas zīme ir pārstrādes līnija, kurā pašu audzētais pārtop garšīgos un veselīgos miltos, makaronos, kraukšķos. Latvijā Liepkalna zīmolu labi ielāgojuši tie, kuri ar entuziasmu apgūst veģetārās un vegānās virtuves daudzveidību.
Aleksejs ne bez lepnuma, rādot un stāstot par sešos gados iespēto, rāmi smaidīdams piebilst: «Kad paziņoju, ka pametīšu valsts darbu un būšu zemnieks, ģimene nebija sajūsmā!» Visvairāk pārdzīvojusi vecmāmiņa. Kā tad tā, mazdēls bija «načaļņiks», kantorī sēdēja, bet visu pamet, lai strādātu zemi!
Kolhozu laikos piedzīvotais vecākajai paaudzei joprojām liek turēties pie atziņas — ja gribi dzīvot kā cilvēks, no laukiem jāturas pa gabalu. Aleksejs pierāda pretējo, viņam atgriešanās laukos ir iespēja būt cilvēkam, kurš piepilda savus sapņus, dara reālu darbu un priecājas, ka sanāk.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.