Aizmirstot laicīgās problēmas • IR.lv

Aizmirstot laicīgās problēmas

Jānis Liepiņš. Foto — Kristīne Madjare
Ieva Alberte

Jānis Liepiņš trešo gadu diriģē Manheimas orķestri. Novembra beigās «pārkoda» arī divus Riekstkožus operā Diseldorfā. Viļņoties līdzi Covid-19 ierobežojumiem Vācijā diriģentam bija izaicinājums

Piektdienas pēcpusdienā kafejnīca japāņu kvartālā Diseldorfā ir pārpildīta. Tāpat kā ielas pilsētas centrā. Kad ierodos ar kavēšanos, Jānis piebeidz saldēta jogurta trauku. Pēc divām stundām viņš jau būs orķestra bedrē — atbraucis no Manheimas, lai 19. novembrī diriģētu baletu Riekstkodis. Uzaicinājumu no Oper am Rhein saņēmis pēkšņi: Diseldorfas trupas diriģents personīgu iemeslu dēļ nav varējis, tāpēc meklēts kāds, kurš varētu stāties viņa vietā. 

Jānis neizskatās nervozs, drīzāk priecīgi satraukts — šī būs otrā reize ar Diseldorfas trupu, kas, pēc viņa vārdiem, «ir fantastiski mūziķi, vienkārši fantastiski»! Arī Ziemeļreinas pavalsts galvaspilsēta Liepiņam patīk, esot metropoles sajūta pēc nelielās Manheimas. Abas pilsētas šķir ap 300 kilometru: Manheimā mīt 300 000 iedzīvotāju, Diseldorfā — divreiz vairāk. Diseldorfa ir smalka un bagāta, tajā ir lielākā japāņu komūna Vācijā. To var pamanīt, arī stāvot rindā uz iekļūšanu Riekstkodī.

«Manheima nav Berlīne, taču nevajag novērtēt par zemu, jo tā ir aktīva un labi zināma ar saviem avangardiskajiem uzvedumiem,» stāsta mūzikas kritiķe Inese Lūsiņa, atceroties, ka arī Inese Galante sākusi Manheimā, turpinājusi Diseldorfā. Savukārt Marina Rebeka debiju piedzīvoja Erfurtē. Vācija bijis atspēriena punkts arī Elīnai Garančai un Egilam Siliņam. Klasiskās mūzikas tradīcijas Vācijā ir spēcīgas, izdevniecības — prestižas. Akadēmiskā mūzika joprojām cieņā neatkarīgi no pārmaiņām sabiedrībā. «Orķestris ir katrā sevi cienošā Vācijas pilsētā, arī mazākā par Manheimu. Operteātri savā starpā konkurē,» ieskicē Lūsiņa. Tieši tāpēc Liepiņa kapelmeistara amatu Manheimā viņa vērtē augstu un viesdiriģēšanas uzaicinājumu uz Diseldorfu — par «sasniegumu un labu zīmi». 

Lūsiņu gan tas neizbrīna, jo «Liepiņš ir muzikāls, čakls, vērīgs». Viņa arī atspēko aizspriedumu, ka gan jau Latvijas Nacionālajā operā par diriģentu savu dēlu iekārtoja tēvs Zigmars Liepiņš, kurš sešus gadus vadīja opernamu. «Orķestra diriģēšana Jāni interesēja jau pirms tam, viņš gāja asistēt diriģentiem.» Milzu pluss esot tas, ka viņš savulaik stājās Māra Sirmā vietā kora Kamēr… vadībā, iemanījās strādāt ar kori. Jāņa diriģētais Kamēr… saņēma vairākas prestižas starptautiskās balvas.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu