Sava ceļa gājējs

Arhitekts Didzis Jaunzems (34) Latvijā un pasaulē pazīstams ārpus savas profesijas robežām — kā scenogrāfs un godalgotu vides objektu autors. Šī gada starptautiskajā izstādē Expo Latvijas paviljona iekārtojumu viņš radījis no kūdras, atkal izejot ārpus ierastā un prognozējamā

Cik pie jums pulkstenis? — abi vienlaikus iesaucamies datora ekrānos, jo iepriekšējā naktī notikusi pāreja uz ziemas laiku. Didzis Jaunzems ir Šveicē, kur šonedēļ Bāzeles operā gaidāma pirmizrāde Odiseja atgriešanās mājās ar viņa veidotu scenogrāfiju. Šī ir trešā reize, kad mēģinām sarunāt interviju, bet viņš vienmēr ir ārpus Latvijas. Ja pa dienai saskaitītu, cik pēdējā gada laikā bijis mājās, sanāktu labi ja divi mēneši no divpadsmit.
Būdams arhitektūras students, viņš sapņoja par koncertzāļu projektēšanu. Taču liktenīgu nejaušību dēļ pamazām kļuva par Eiropā pieprasītu scenogrāfu operas izrādēm, koncertiem, festivāliem un pasākumiem.
Pirms pandēmijas sākuma Didzis veidoja vidēji divas pasākumu skatuves mēnesī. Šogad Covid-19 dēļ atcelti 15 pasākumi un pirmizrādes Latvijā un dažādos Eiropas opernamos, kurām birojs DJA (Didzis Jaunzems Architecture) bija sācis vai pat pabeidzis veidot scenogrāfijas.
Visvairāk esot žēl par operu Gaidu simfonija Antverpenes operā, jo pie šī projekta strādāts ilgi un no sirds, bet viss atcelts trīs dienas pirms pirmizrādes. «Diemžēl šo iestudējumu nevar pārcelt uz vēlāku laiku vai atjaunot, jo otrreiz nav iespējams sapulcināt izcilos solistus un starptautisko mūziķu sastāvu, kuriem dzīve saplānota gadiem uz priekšu,» viņš nopūšas.
Atpazīstamību pasaulē Didzis ieguvis arī ar saviem vides objektiem un ainavu arhitektūru. Piemēram, vides instalācijas objekts Uguns (2018), kas tapa dabas parkā Kārsavas pagastā, piesaistīja starptautisku uzmanību un prestižais Ansī ainavu arhitektūras festivāls pasūtīja tieši tādu pašu instalāciju. Pēc gada Didzis realizēja jaunu ideju tajā pašā Ansī festivāla parkā — Pinumu paviljonu (2020) no klūgu pinumiem, kas viscaur ir Latvijas meistaru roku darbs. Objekts sajūsmināja gan festivāla publiku, gan profesionāļus. Pagājis jau gads, bet starptautisko balvu un publikāciju birums nav mitējies.
Tomēr šī vasara un rudens Jaunzemam pagājuši Dubaijā pasaules izstādes Expo 2020 zīmē, viņam pirmo reizi bija uzticēts Latvijas paviljona iekārtojums. Atbildība milzīga, jo iepriekšējā Latvijas dalība Milānas Expo beidzās ar fiasko un skandālu, turklāt šogad izstādē piedalās vēsturiski lielākais valstu skaits. Latvijas paviljonam tapa unikāli, vēl neredzēti dekoratīvie paneļi un vesela vizuālā pasaule no kūdras.

Latvijas valsts tēlainos simbolus parasti saistām ar mežiem un jūru, bet jūs Expo paviljona veidošanai izvēlējāties tik piezemētu un vienlaikus pārsteidzošu materiālu kā kūdra.
Kad savulaik apmeklēju grandiozo Expo izstādi Šanhajā, no visa atmiņā palika tikai Norvēģijas un Dānijas paviljoni. Norvēģi bija atveduši milzīgu ledus gabalu, kas kusa, bet dāņi — nāriņu un jūras ūdeni. Tātad atmiņā paliek tikai autentiskas lietas. Zināju, ka šogad Dubaijā visos paviljonos būs daudz jaunāko tehnoloģiju, milzīgi ekrāni un projektori, bet mēs ar savām budžeta iespējām to nepārspēsim un nevienu nepārsteigsim — Dubaijas molā būtu iespaidīgāki ekrāni… Ar dārdzību mēs nevarējām konkurēt.
Turklāt šajā laikmetā cilvēkus var pārsteigt tikai ar īstām lietām. Piemēram, Dubaijā viss ir mākslīgi radīts vai ievests. Tur bērza koka galds ir kaut kas ekskluzīvs! Kūdra ir dabisks materiāls, tūkstošiem gadu sens. Kūdras slāņos ir visa Latvijas zemes vēsture — koki, augi, dzīvnieki, pat cilvēki.
Otra lieta, ko vēlējāmies uzsvērt, ir dabai draudzīga un ilgtspējīga domāšana. Kad Expo beidzas, visas valstu ekspozīcijas aiziet «miskastē» — būvmateriāli, metāli, plastmasas. Tas ir milzīgs atkritumu daudzums! Kūdra ir materiāls, kas sadalās dabā. Mūsu ekspozīciju no Dubaijas varam aizvest atpakaļ uz kādu Latvijas purvu, un tā sairstot atkal ieaugs zemē, nenodarot dabai nekādu kaitējumu. Atgriezīsies tur, no kurienes nākuši.

Aplūkojot Latvijas paviljona fotogrāfijas, biju pārsteigta, ka kūdra var atgādināt gan smilšu skulptūras, gan dārgu kokmateriālu.
Izmantojām modernu tehnoloģiju — izraktos kūdras blokus kaltē, līdz tie kļūst cietāki, tad sazāģē mazos ķieģelīšos, ko atkal kaltē. Ieguvām klucīšus, kurus līmē kopā, veidojot paneļus, ar kuriem var tālāk strādāt. Radījām digitālus trīsdimensionālus modeļus, kurus trīsasu robots realizē. Kūdru šis robots slīpēja pirmo reizi, putekļi gāja pa gaisu! Pēc tam paneļi konteineros tika transportēti uz Dubaiju.

Ar transportēšanu gāja raibi — vienubrīd pat pieļāvāt domu, ka Latvijas ekspozīcijas Dubaijā nebūs.
Likās, ka Latvijai uzlikts lāsts nepiedalīties Expo, jo Milānā mūsu paviljons tā arī netika uzbūvēts, bija liels skandāls. Šovasar precīzi tajā dienā, kad kravai bija jāšķērso Suecas kanālu, tur iesprūda milzu konteinerkuģis, apturot visu satiksmi. Tāpēc daļa ekspozīcijas veica absurdu ceļojumu apkārt Āfrikai un nonāca Singapūrā, kur citu iemeslu dēļ iesprūda uz mēnesi.
Domāju — varbūt jābrauc uz Singapūru un pašam ar mašīnu vai kamieļiem jānogādā tie materiāli Dubaijā? Nervi vairs neturēja. Kad mūsu konteiners beidzot nokļuva Dubaijas ostā, tajā vakarā notika liels sprādziens un ostā izcēlās ugunsgrēks! Bet viss beidzās laimīgi un paviljons tomēr tapa.