Laikmeta diagnoze • IR.lv

Laikmeta diagnoze

Recenzijas autore — Anda Buševica, Latvijas Radio žurnāliste

Psihiatra Finna Skorderuda grāmata Nemiers rosina domāt arī par sevi pandēmijas laikā

Iemesls, kāpēc Latvijā varētu būt pazīstams grāmatas autora, norvēģu psihiatra un rakstnieka Finna Skorderuda vārds, ir mazliet smieklīgs. Arī Latvijā tika rādīta Tomasa Vinterberga filma Vēl pa mēriņam, kā izrādās, tās scenārija idejas pamatā bija nedaudz pārprasts Finna Skorderuda it kā izteikts apgalvojums, ka cilvēks jau piedzimst ar puspromili alkohola asinīs par maz laimīgai dzīvei. Taču šis anekdotei līdzīgais pārpratums liek aizdomāties arī par ko citu — vai Latvijā jūs zināt daudz psihoterapeitu, kuru teicieni folklorizējas? Latvijā mūsdienu folklorai vielu dod vecas filmas, mūsu sabiedrībā citējamas autoritātes mēdz būt pavāri. 

Finns Skorderuds godam ir iekarojis cieņu Norvēģijā tikt uzklausītam un citētam, viņš regulāri raksta slejas presē, darbojas filmu, grāmatu un mākslas kritikas lauciņā. Skorderudam piemīt spēja izkāpt ārpus savas profesijas robežām un ārkārtīgi aizraujoši, sasaistot savu pacientu klīnisko lietu aprakstus ar piemēriem no literatūras klasikas, kultūras tradīciju kritiku, runāt par modernā cilvēka psihes traucējumiem. Grāmatā Nemiers, lasot Daces Deniņas tulkojumu, varam pārliecināties, ka autoram nenoliedzami piemīt arī rakstnieka talants. 

Anekdotiskajā stāstā par filmu Vēl pa mēriņam ir sava daļa patiesības vēl kāda iemesla dēļ. Iznākot filmai, Skorderuds  īpaši uzteicis to, ka sižetā saglabāta ne tikai pārpratuma amizantā puse, bet arī problēma — viens no varoņiem tomēr kļūst par alkoholiķi. Vienlaikus šis gadījums labi ilustrē Skorderuda vēlmi nobalansēt uz trauslās robežas: no vienas puses — alkohols izraisa slimības, no otras — ne viss, kas mums var nodarīt postu, jāuzlūko tikai un vienīgi kā medicīniska problēma. 

Viens no instrumentiem, lai saglabātu šādu lietu un parādību daudznozīmību, Finnam Skorderudam ir valoda. Valoda ir komunikācijas veids, valoda ir psihoanalītiķa darba instruments, valoda ir literatūra. Ar tādu pašu dzīvošanas daudzplākšņainības spriedzi grāmatā Nemiers mijas sarunu atstāsti, pacientu klīnisko gadījumu apraksti, atsauces uz filozofu un rakstnieku — Franca Kafkas, Tomasa Bernharda, Fernandu Pesoas, Sūzenas Sontāgas — darbiem. Tas ļauj arī kaut nedaudz novērtēt, cik sarežģīts bijis tulkotājas Daces Deniņas darbs, gandrīz visi no uzskaitītajiem autoriem latviski jau ir tulkoti, lielākoties filozofijas vēstures kontekstā, šai grāmatā reizēm nācies meklēt no līdzšinējās tulkošanas tradīcijas atšķirīgus vārdus, piemēram, aizstājot Sērena Kirkegora «bailes» ar «baismu». 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu