Vairāk nekā 60 gadus slēpusies bēniņu putekļos, dienas gaismu ieraudzījusi lielākā kokle Latvijā — koklētāja un instrumentu meistara Jāņa Eduarda Krauksta 1947. gadā darinātā dižā kokle jeb basa kokle. Horeogrāfa un tautas dejas pētnieka Ernesta Spīča ierosmē sākta neparastā instrumenta restaurācija. Jau pavasarī dižkokle atkal skanēs Rīgas Latviešu biedrības namā.
Ernests Spīčs, atjaunojis dižkokli
Kā skan 2 metrus un 10 centimetrus gara kokle? «Tas nav kontrabass, to spēlēja kā kokli,» saka pētnieks Ernests Spīčs. «Kaut kas tuvāk arfai, bet tai ir maiga skaņa. Skaņa ir paņemoša, basīga,
zemā frekvencē. Mazā kokle skan viegli, kā gaisā lido putniņš, bet šī ir dunoša kā tautas dejas soļi, kad dejo vīri». Foto no privātā arhīva
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.