Sauciens tukšumā • IR.lv

Sauciens tukšumā

1
Dace Dzenovska. Foto — Lauris Aizupietis
Ieva Puķe

Latviešu profesores Daces Dzenovskas vadītā Oksfordas zinātnieku komanda pēta iztukšošanos Krievijas un Latvijas pierobežā, kā arī Ukrainā. Viņasprāt, procesus nevar skaidrot tikai ar vietējo politiku — jāskatās, kā šīs vietas integrētas globālajā ekonomikā, piemēram, kļūstot par darbaspēka resursu Anglijas laukiem

Trīs dienas, sešas paneļdiskusijas, trīs «apaļie galdi» hibrīdformā, daļai ekspertu piedaloties attālināti. Tukšums. Veidi, kā to saredzēt — tā tika pieteikta Oksfordas Universitātes antropologu pagājušonedēļ Rīgā organizētā konference. 1. oktobrī, kad viesojos konferencē, tukšumu var vērot arī Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrā Imantā. Plašajā auditorijā sēž tikai trīs foruma vadītāji: šobrīd Latvijā bāzētā Oksfordas Universitātes asociētā migrācijas antropoloģijas profesore Dace Dzenovska, viņas kolēģi Volodimirs Artjuhs un Dominiks Mārtins, pēcdoktorantūras pētnieki, kuri ieradušies no Anglijas. 

Viņi bija sapņojuši pasākumu papildināt ar neformālām diskusijām, pārtraukumiem tika pasūtīts bagātīgs kafijas galds. Bija reģistrējušies 200 dalībnieki, 30 — klātienē. Taču vietējā akadēmiskā sabiedrība labprātāk izvēlējās pasākumā ierasties virtuāli. Darba slodze un pandēmijas fons, secina Dace Dzenovska.

Antropologu lauka pētījumus gan pandēmija neesot apstādinājusi. Nedēļā pēc konferences Dzenovska intervē vecticībniekus Latgales laukos. Volodimirs Artjuhs, ukrainis ar Centrāleiropas universitātes doktora grādu, turpina monitorēt cilvēku migrāciju no Austrumukrainas — Doņeckas un  Luhanskas — uz Baltkrieviju. «Ļoti neparasts migrācijas ceļš, vai ne? Mēs parasti tādus neiedomājamies,» iesaucas Dace. «Vai nu Baltkrievijā ir ģimenes sakari un draugi, vai arī viņi iztēlojas, kāda ir dzīve attiecīgajā vietā, pat aktīvi meklē līdzīgu vidi savējai. Padomju telpu, kur viņu rūpnieciskais darbs joprojām ir vērtē.» 

Skots Dominiks Mārtins ilgstoši Krievijas Tālajos Austrumos, Piejūras novadā, pētījis pamestu bijušo armijas pilsētu, kur tagad arī iedzīvojušies vecticībnieki. «Tā ir vēlā padomju perioda kultūras elite, kas kļuva par ticīgiem cilvēkiem pēc PSRS sabrukuma, sāka tukšā, pamestā pilsētā veidot vecticībnieku kopienu,» ieintriģē profesore.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu