Ungāru režisore Ildiko Gāšpāra Dailes teātrī iestudējusi lugu Degunradži, kas ir gan absurda komēdija, gan zombiju filma, gan alegorija par populistu nākšanu pie varas
Vai atgriežas absurda teātra laiks? 1959. gadā uzrakstītā luga Degunradži Francijā dzīvojošo rumāņu izcelsmes autoru Ežēnu Jonesko padarīja slavenu. Jau 1960. gadā to Londonā iestudēja Orsons Velss ar Lorensu Olivjē galvenajā lomā. Gadu vēlāk luga iekaroja Amerikas komerciālā teātra sirdi Brodveju, kur iestudējums piedzīvoja 241 izrādi un komiķis Zero Mostels par tēlojumu saņēma gada labākā aktiera balvu. Alegorija par mazpilsētu, kuras iedzīvotāji cits pēc cita pārvēršas aurojošos degunradžos, uzjundīja joprojām dzīvās atmiņas par 30. gadiem, kad Eiropā daudzi atdevās fašisma vai komunisma kolektīvajam vājprātam.
Taču sekojošajās desmitgadēs Jonesko absurdisms daudzviet zaudēja aktualitāti. Rietumos nostiprinājās labklājības valstis, kas solīja progresu un racionālu pārvaldību. Pēc Padomju Savienības sabrukuma liberālā demokrātija šķita visas cilvēces nākotne.
Pēdējo gadu notikumi liecina, ka degunradži nav pazuduši no vēstures skatuves, daudzās valstīs tie plosās ar sen neredzētu spēku, un notikumu attīstība nereti līdzinās absurda teātrim. Jonesko darbs, kurš pirms pieciem vai desmit gadiem būtu šķitis sarežģīts un mākslots, atkal šķiet laika garam atbilstošs un nepieciešams. Jau lugas izvēle liecina par Dailes teātra jaunās vadības gatavību veidot repertuāru, kas uzrunā mūsdienu asākos jautājumus, un šo apņemšanos akcentē lēmums par režisori uzaicināt Ildiko Gāšpāru no Ungārijas — valsts, kuras līderis Viktors Orbāns daudziem mūsdienu labējiem populistiem kļuvis par iedvesmas avotu. Gāšpāra ir gan spilgta režisore, gan Ungārijas premjerministra Orbāna režīma kritizētāja.
Kāpēc nolēmāt Rīgā iestudēt Degunradžus?
Tā bija sava veida sagadīšanās. Lugu izlasīju jau skolas gados, un tā man ļoti patika. Cik zinu, Ungārijā tā uzvesta tikai pāris reizes, jo laikam uzskata par pārāk «izaicinošu». Citas Jonesko lugas ir populāras — Plikpaurainā dziedātāja, Mācību stunda. Kad runājām par to, ko varētu iestudēt Dailē, Viesturs Kairišs pieminēja šo iespēju, un es uzreiz teicu: jā, tas mani interesē.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.