Attīrīt upes!

Magda Jentgena. Zīmējums — Ernests Kļaviņš
Māra Miķelsone
Print Friendly, PDF & Email

Latvijā tikai trešdaļa virszemes ūdeņu ir labā stāvoklī. Lielākās raizes dara lauksaimniecības piesārņojums un dažādi aizsprosti uz upēm, stāsta Pasaules Dabas fonda pārstāve Magda Jentgena

Vai Latviju var apdraudēt līdzīgi plūdi kā Vācijā pirms pāris nedēļām? Lai arī mums nav tik blīvi apbūvētu upju krastu, atslābināties nevajadzētu — jādomā, kādu ietekmi uz dabu atstāj celtniecība palieņu pļavās un arvien tuvāk ūdeņiem, upju iztaisnošana un aizsprostošana. Arī Latvijā pastāv plūdu risks, un visu nevar paredzēt ne zinātnieki, ne meteorologi, saka Pasaules Dabas fonda (PDF) Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena. Pēc zinātnieku aplēsēm, nozīmīgas plūdu zonas ir Rīga, Jūrmala, Jelgava, Liepāja, Daugavpils un Lubāns. Viņa min, ka pērn pasaulē dabas katastrofas valstīm izmaksājušas 210 miljardus dolāru jeb par 26% vairāk nekā 2019. gadā. Sešas «dārgākās katastrofas» apdrošinātājiem bijušas Amerikā, bet vislielākās izmaksas bijušas pēc plūdiem Ķīnā — 17 miljardi dolāru.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu