Attīrīt upes! • IR.lv

Attīrīt upes!

Magda Jentgena. Zīmējums — Ernests Kļaviņš
Māra Miķelsone

Latvijā tikai trešdaļa virszemes ūdeņu ir labā stāvoklī. Lielākās raizes dara lauksaimniecības piesārņojums un dažādi aizsprosti uz upēm, stāsta Pasaules Dabas fonda pārstāve Magda Jentgena

Vai Latviju var apdraudēt līdzīgi plūdi kā Vācijā pirms pāris nedēļām? Lai arī mums nav tik blīvi apbūvētu upju krastu, atslābināties nevajadzētu — jādomā, kādu ietekmi uz dabu atstāj celtniecība palieņu pļavās un arvien tuvāk ūdeņiem, upju iztaisnošana un aizsprostošana. Arī Latvijā pastāv plūdu risks, un visu nevar paredzēt ne zinātnieki, ne meteorologi, saka Pasaules Dabas fonda (PDF) Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena. Pēc zinātnieku aplēsēm, nozīmīgas plūdu zonas ir Rīga, Jūrmala, Jelgava, Liepāja, Daugavpils un Lubāns. Viņa min, ka pērn pasaulē dabas katastrofas valstīm izmaksājušas 210 miljardus dolāru jeb par 26% vairāk nekā 2019. gadā. Sešas «dārgākās katastrofas» apdrošinātājiem bijušas Amerikā, bet vislielākās izmaksas bijušas pēc plūdiem Ķīnā — 17 miljardi dolāru.

Ar Magdu tiekamies dzīvīgajā Dzirnavu ielas kafejnīcā Burga. Pasūtu salātus ar tīģergarnelēm un nākamajā mirklī to nožēloju, jo mums jārunā par ūdeņiem un to, kas tajos dzīvo. Tomēr sarunu mana izvēle neizjauc. 

Neiedomātos, ka smalkā Magda baltajā mežģīņu kleitā ir arī aizrautīga nirēja. Šis vaļasprieks padarījis asāku viņas skatu un palīdzējis nonākt pašreizējā darbā, jo «caur niršanu redzēju visas zemūdens problēmas». Viņas mīlestība uz ūdeņiem tagad var realizēties PDF ūdeņu aizsardzības programmas projektos. Magdu šokējis ieraudzītais, pareizāk — neredzamais, Rīgas līcī, kur ienirusi kādā vasaras dienā. 10 metru dziļumā bijusi pilnīga tumsa, bez luktura nav bijis iespējams pārvietoties. «Ūdens apkārt dzeltenīgi zaļš, beigās neredzi pat savu roku. Tas aļģu dēļ, jūra mirst, gaisma netiek cauri, bet bez gaismas augi nevar augt, sabrūk visa ekosistēma. Baltijas jūrā veidojas mirušās zonas, trešdaļa jūras jau ir mirusi.» Stundas laikā Magda redzējusi tikai divas zivis. 

Visas upes tek uz jūru, un ar barības vielām pārmēru bagātinātie ūdeņi ietekmē Baltijas jūras ūdens kvalitāti. Upju un ezeru aizaugšana tiek minēta kā galvenā problēma, tā ietekmē arī jūru. Latvijā ir apmēram 12 400 upju, bet ūdens kvalitāte ir zema — labā un izcilā stāvoklī ir trešdaļa virszemes ūdeņu, kamēr Eiropā labā stāvoklī vidēji ir 40%. Tātad Latvija ir zem Eiropas vidējā līmeņa, secina Magda. «Mums ir lielas problēmas ar barības vielām ūdeņos — eitrofikāciju, kas veicina ūdens aizaugšanu. Tās pārsvarā nāk no lauksaimniecības. Slāpeklis un fosfors veicina aļģu un niedru augšanu. Otrs ir hidromorfoloģiskie pārveidojumi — aizsprosti, upju taisnošana, meliorācija, kas maina upes dabīgo tecējumu.» 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu