Ieslodzījumā izšūts lakatiņš, invalīdu nometnē veidota koka etvija, nosveķots priekšauts un vēl vairāk nekā 75 000 priekšmetu glabājas Okupācijas muzeja krājumā, par ko jau 25 gadus atbildīgā ir Taiga Kokneviča. Pirms padomju deportāciju 80. gadadienas viņa sastādījusi grāmatu Mēs tiksimies mūžībā
Latvijas Okupācijas muzeja galvenā krājuma glabātāja Taiga Kokneviča strādā muzejā, ko mēdz saukt arī par represēto muzeju. Tajā glabājas dažnedažādi priekšmeti: fotogrāfijas, dokumenti un atmiņas, arī represēto atdāvinātas lietas, atvestas no izsūtījuma Sibīrijā, 2413 videoliecības un tūkstošiem atmiņu pierakstu.
Nupat iznākušajā Taigas Koknevičas sastādītajā grāmatā Mēs tiksimies mūžībā par savu dzīvi izsūtījumā stāstījuši pieci cilvēki: Oļegs Vijums, kurš deportēts 10 gadu vecumā; 16 gadu vecumā izsūtītais Haralds Aronietis; 25 gadu vecumā kopā ar divus mēnešus veco dēlu Sergeju represētā Rosa Brauna, četru gadu vecumā Padomju Savienības tautas ienaidnieka statusu ieguvušais Gunārs Villa, kura pirmās bērnības atmiņas saistītas ar mazās māsas nāvi Sibīrijā, un 17 gadu vecumā deportētā Hilda Stakle, kura Sibīrijā smagā darba dēļ jau 22 gadu vecumā tika atzīta par darba nespējīgu invalīdi.
Katra 1941. gada 14. jūnijā izsūtītā cilvēka dzīve ir saistīta ar neizstāstāmi daudziem zaudējumiem, bēdām, sāpēm. Taču tās mums vēsta arī par spīvu izturību, spēku un spēju novērtēt dzīvi.
Cik daudz lietu ir muzeja krājumā, un vai ir tādas, kas jums ir īpašas stāsta dēļ?
Okupācijas muzeja krājums kopš 1993. gada veidojies no lietām, ko dāvina deportētie vai viņu tuvinieki. Piemēram, Mērijas Stakles izšūtajam lakatiņam (attēlu skat. Izsūtīti, bet neaizmirsti) ir inventāra numurs 11, tā ir viena no pirmajām, jau 1993. gadā muzejam dāvinātajām lietām, ko atnesa Hilda Stakle.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.