Kā es satiku savu lāci

Redžīna Klapka
Print Friendly, PDF & Email

Jeb kāpēc ceļot savās iedomās reizēm ir pat grūtāk nekā tiešām drosmīgi spert kāju savvaļā

Ja jūsu rokās ir nonācis šis žurnāls, pieļauju, ka jums, tāpat kā man, patīk lasīt piedzīvojumu stāstus. Par vīriem, kuri, saprotot materiālās pasaules nīcību, dodas savvaļā. Par draugiem, kuri stiprina vārdiem neizsakāmu saikni mežonīgas kalnu upes ūdeņos. Par ģimenēm, kuras pilsētas pliekanību nomaina pret dabas pilnestību. Neizmērojamo dažādību. Šķiet, ka piedzīvojumu meklētāji ir noskaidrojuši kādu citiem nezināmu atbildi uz mūžīgo jautājumu — kāpēc esam uz šīs Zemes? Un vai ir vērts mums te būt? Tāpēc, lasot šādus stāstus, man vienmēr gribas doties līdzi. Pārcelties uz dzīvi meža viducī un kurināt tikai savu mazo ģimenes pavardiņu gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu