Pētot latviešu gaitas Sarkanajā armijā, vēsturniece Ilze Jermacāne nepievērsās ne politiskajai, ne militārajai vēsturei. Viņu interesēja, kāpēc latvieši karoja Sarkanajā armijā un kā viņiem tur gāja
Pirms vairāk nekā 10 gadiem vēstures studente Ilze Jermacāne nolēma pievērsties Sarkanās armijas latviešu karavīru Otrā pasaules kara laikā rakstītajām vēstulēm, lai gūtu atbildi uz pašas jautājumu — kāpēc viņi cīnījās PSRS pusē? Jo bija skaidrs, ka vairums no 100—115 tūkstošiem Latvijas pilsoņu, kas karoja nacistiskās Vācijas militārajās vienībās, darīja to piespiedu kārtā — viņi bija mobilizēti. Pēc 1944. gada, kad Latvijā ienāca Sarkanā armija, tajā mobilizēja 57 422 Latvijas iedzīvotājus. Arī lielākoties pret viņu gribu.
Bet Ilzi interesēja tie latviešu karavīri, kuri jau 1941. gada rudenī tagadējās Krievijas teritorijā bija pieteikušies dienestam Sarkanās armijas 201. latviešu strēlnieku divīzijā. Pēc smagām kaujām pie Maskavas un pēc tam pie Staraja Rusas 1942. gada 5. oktobrī šai divīzijai piešķīra 43. gvardes latviešu strēlnieku divīzijas nosaukumu. Tajā no aptuveni 12 000 karavīru 40% bija latvieši. Kas viņus mudināja cīnīties zem sarkanā karoga, kas toreiz daudzu apziņā simbolizēja teroru, represijas, badu un nabadzību?
Meklējot atbildi uz savu jautājumu, Ilze Jermacāne par latviešiem Sarkanajā armijā ir uzrakstījusi bakalaura, maģistra un promocijas darbu. Viņas pētījumi apkopoti aprīlī klajā laistā populārzinātniskā grāmatā Strēlnieku dzīvība sarkanā. Latviešu strēlnieki Otrajā pasaules karā. Izlasījusi gan milzum daudz armijas dokumentu, gan vēstules un dienasgrāmatas, aprunājusies ar kara veterāniem, Ilze nonāca pie secinājuma, ka daudzi devās karot, lai… izdzīvotu. Lai tiktu pie ēdamā un apģērba, lai palīdzētu ātrāk sakaut ienaidnieku un varētu atgriezties mājās — Latvijā.
Grāmatu sākat ar stāstu par Staņislavu Urbānu, kurš bija karojis gan Sarkanajā, gan nacistiskajā armijā. Kāpēc nolēmāt izvēlēties šādu stāstu?
Tas parāda karavīra likteņa neprognozējamību. Staņislavs Urbāns nav vienīgais, kas Otrā pasaules kara laikā pabijis pretējās frontes līnijās. Lasot PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta krimināllietas, vairākkārt uzdūros faktam, ka apsūdzētie Sarkanās armijas karavīri bijuši iesaukti arī Vācijas armijā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.