Kad Laris Strunke zaudēja redzi, krustmeita Laila Strunke kļuva par viņa acīm. Tagad viņa Stokholmā kārto mākslinieka arhīvu, atrazdama arī vērtīgas vectēva Niklāva liecības. Dažas no tām iekļautas tikko iznākušajā fundamentālajā mākslas albumā Niklāvs Strunke
Laila Strunke Zviedrijā strādājusi arhitektu birojos, bet vēlāk daudzi gadi pavadīti, vadot Zviedrijas Arhitektu savienību un konsultējot citus arhitektus biznesa veidošanā
Ar Lailu Strunki (61) interneta sarunā tiekamies Valpurģu nakts priekšvakarā, kad daudzi zviedri stāv pie tradicionālajiem ugunskuriem. Svinēšanas iemesli esot vairāki. «Mūsu karaļa dzimšanas diena un Studenta cepures uzvilkšanas diena tiem, kas beidz ģimnāziju,» Stokholmas latviete uzskaita. «Parasti notiek skriešana pa pilskalnu, liela dzeršana. Bet Zviedrijā ir tikai +5 grādi un vēl Covid-19 — visi uztraucas, ka studenti pielaidīs viens otram, jo vakcinācija līdz viņiem vēl nav tikusi.»
Taču Lailas dienas prieks, kas liek acīs saskriet asarām, ir videozvanā redzētā tikko izdotā grāmata Niklāvs Strunke. Viņas vectēvs no Latvijas bēgļu gaitās uz Zviedriju devās 50 gadu vecumā. Skaistais mākslas albums viņa darbību atklāj iepriekš neredzētā daudzpusībā: no gleznām līdz grāmatu ilustrācijām, scenogrāfijai, dizaina priekšmetiem, kostīmu metiem, no tautiskā romantisma līdz dekadencei.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.