Leļļu teātra aktrise Dace Vītola, sagaidot apaļu jubileju, ir radījusi izrādi par ļoti apaļo Olgu no starptautisku atzinību guvušās grāmatas Kiosks. Pirmizrāde bez publikas notiks 31. martā. Šī būs otrā pirmizrāde aktrises 27 gadus garajā karjerā, kuru viņa aizvadīs bez bērniem zālē
Pēdējā laikā esmu sākusi veidot sava darba aizkulišu konkursu — neparastākā vieta, no kuras cilvēki ar mani runā attālinātajās intervijās. Latvijas Leļļu teātra aktrise Dace Vītola ir strauji izrāvusies pirmajā vietā. Viņa gandrīz divas stundas sēž savā automašīnā Kūdras stacijā Jūrmalā kopā ar aizmigušu, brīžam krācošu suni, kurš nupat labi izstaigājies.
Mašīnai sāk beigties degviela, tāpēc Dace izslēdz dzinēju un, kājām salstot, turpina runāt. Viņa ir dzimusi kurzemniece, bet ģenētiski īsta Vidzemes lībiete — spīts un izturība tāda, ka nenāc ne tuvu.
Leļļu teātrī viņa strādā 27 gadus. Ir viena no neapstrīdami vadošajām sava teātra aktrisēm. Stāsta, ka tagad uz izrādēm bērnus ved vecāki, kuri paši reiz bijuši viņas skatītāji. Bet runa nav par tikai divām paaudzēm. Leļļu teātrī jauna publika ienāk ik pēc trim gadiem, tāpēc Daces neskaitāmās lomas ir redzējuši visi kādreizējie bērni, kas dzimuši pēc 1994. gada. Matemātiski sanāk deviņas bērnu paaudzes. Nopietna bilance.
Dace Vītola ir ieguvusi kapelas un instrumentālā ansambļa vadītājas izglītību. Pabeigusi kinoaktieru studiju. Stājoties Kultūras akadēmijā, gribēja kļūt par dramatiskā teātra aktrisi un režisori. Bet dzīves upe viņu aiznesa uz Leļļu teātri. Starp citu, savu pirmo bērnības lellīti, vārdā Una, ko vecmāmiņa bija taisījusi no lupatiņām, Dace piebeidza ar ūdens špricēm. Vecmāmiņa strādāja slimnīcā par medmāsu — potēja un pārsēja. Arī mazā Dacīte savu lelli potēja, līdz tā izmirka un sāka pelēt. Unu nācās kremēt…
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.