Pusaudži vairs neslēpj, ka pandēmijas uzspiestajā izolētībā jūtas nomākti un depresīvi. Pusaudžu resursu centrā katrs piektais atzīstas — ir domājis par pašnāvību. Pieaudzis to bērnu un jauniešu skaits, kuriem ir vajadzīga ārstēšana slimnīcā psihiatru uzraudzībā. Kā palīdzēt?
Vēl pirms pusotra gada Dārta (vārds mainīts) bija viena no tiem dzīvespriecīgajiem, apķērīgajiem un izdarīgajiem pusaudžiem, kas visus priecē. Viņa vienmēr bija sekmīgāko vidū un piedalījās visos skolas pasākumos.
Jau vairākus mēnešus Dārta nav tā meitene, kādu viņu atceras citi. Šajās aukstajās marta dienās Dārtas svarīgākais uzdevums ir atgūt kaut mazu daļu enerģijas. Kopš decembra Dārta ārstējas psihiatra uzraudzībā un lieto medikamentus. Visu rudeni meitene mocījās ar trauksmes radītu bezmiegu, tagad vismaz izguļas. Bet viņai ātri zūd spēks. Dārta gandrīz nemaz nesmejas.
To, ka meitenei ir visi depresijas simptomi, psihiatre pateikusi jau pirmajā vizītē decembra vidū. Līdz depresijai un domām par pašnāvību Dārtu noveda vairāku pandēmijas ierobežojumu izraisītu apstākļu nejauša sakritība, saka mamma. Ģimene — mamma un trīs dažādu vecumu bērni — dzīvo divistabu dzīvoklī.
Kad pagājušā gada martā Covid-19 dēļ sākās attālinātās mācības, drīz kļuva skaidrs, ka vecākajai māsai Dārtai ir grūti koncentrēties mācībām istabā, kur jaunākā māsa un brālis tērgā, trokšņo un skraida apkārt. Vecāki vienojās, ka meitene pandēmijas laikā padzīvos pie tēta, kura mājoklī viņai bija atsevišķa istaba. «Sākumā viņai patika, ka neviens netraucē,» atceras Dārtas mamma.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.