Valsts pret Vilipsonu • IR.lv

Valsts pret Vilipsonu

13
Andrejs Judins. Ilustrācija — Ernests Kļaviņš
Gunita Nagle

Taisnīgi nav! Tā Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijas vadītājs Andrejs Judins komentē pašreizējo regulējumu, kas ļauj krāpnieciski iegūtu mājokļu labticīgos ieguvējus atstāt bez pajumtes. Ko var darīt likumdevējs, lai tas neatkārtotos?

Dzīvokļa atslēgas Vilipsoni ir gatavi atdot. Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 17. februārī atzina māksliniekam Aivaram Vilipsonam piederošo dzīvokli par noziedzīgi iegūtu mantu, kas jāatdod valstij. Lai gan Vilipsons ir pārsūdzējis šo tiesas lēmumu apgabaltiesā, viņa sievas Indras Vilipsones 25. februāra feisbuka ieraksts liecina — viņi ir gatavi ļaunākajam. Pārsūdzību apgabaltiesa izskatīs divu nedēļu laikā, un Vilipsone netic, ka Saeima tik īsā laikā paspēs mainīt Kriminālprocesa likumu, lai novērstu netaisnīgo dzīvokļa atsavināšanu.  

Kāpēc tā ir likumīga, bet nav taisnīga? Kad 2017. gadā Vilipsons iegādājās nelielu dzīvokli Rīgā, viņi nezināja, ka dzīvoklis 2011. gadā ar testamenta viltošanu ir izkrāpts un jau 2014. gadā par to sākts kriminālprocess. Kā janvāra beigās vēstīja LTV raidījums De facto, zemesgrāmatā par to neesot bijis nevienas norādes. Tikai 2019. gadā Vilipsonu pāris saņēmis no Valsts policijas vēsti, ka dzīvoklis ir arestēts. Pagājušā gada nogalē Valsts policija ierosināja tiesai Vilipsona dzīvokli atzīt par noziedzīgi iegūtu un konfiscēt to par labu valstij. Tiesa šo prasību ir apmierinājusi.

Tas noticis par spīti tam, ka virkne ekspertu norādījuši, ka šāda mantas atsavināšana nav taisnīga pret labticīgajiem ieguvējiem. Uz šādu Latvijas likumu radītu problēmu jau 2017. gadā, izskatot citus gadījumus, norādīja gan Eiropas Cilvēktiesību tiesa, gan Satversmes tiesa. Taču ne Tieslietu ministrija, ne Saeimas deputāti nesteidzās grozīt likumus, un rezultāts ir šāds — ģimene paliek bez mājām. Kāpēc iepriekš nebija sagatavoti vajadzīgie grozījumi, un kad likumdevēji tos varētu pieņemt — šos jautājumus Ir uzdeva Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijas vadītājam Andrejam Judinam. 

Videosaziņā Judins ar nožēlu atzīst, ka šai problēmai — krāpnieciski iegūtās mantas atsavināšanai no labticīgajiem ieguvējiem — pievērsies tikai pēc tam, kad De facto žurnālisti viņam uzdeva jautājumus par gadījumu ar Vilipsonu dzīvokli. Jā, viņš saskata «valsts neizdarības». Pirmkārt, valsts, pretendējot uz bezmantinieka mantu, nav preventīvi nodrošinājusi, lai tā netiktu izmantota krāpnieciskos darījumos. Otrkārt, kad Valsts policija to fiksē, «kriminālprocess nenotiek normālā ātrumā». Policija jau septīto gadu izmeklē lietu, kurā Vilipsonu dzīvoklis ir tikai viens no vairākiem izkrāptajiem nekustamajiem īpašumiem. Visbeidzot, kad tiesa nolemj, ka manta jāatdod cietušajam, cietušā lomā nonāk valsts. Civillikums paredz visu bez testamenta atstāto mantu, kurai nav likumisko mantinieku, atzīt par bezmantinieku mantu, kas pieder valstij. Arī Vilipsona dzīvoklis ir šāda manta. Tātad viss ir noticis likumīgi. «Bet taisnīgi tas nav, taisnīgi nav,» atzīst Judins. «Tieši tāpēc jāmeklē risinājums.»

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu