Te tu jūties kā Goliāts! Santa pieved pie sniega kupenu ieskauta miniatūra ciematiņa, kura ēkas kopētas mērogā 1:25, tātad 25 reizes mazākas nekā oriģinālā. Pie skaistās 19. gadsimta laukakmeņu mājas Beverīnas novada Cempos, kur viņa pati uzaugusi un joprojām dzīvo, stāv maziņa Trikātas baznīca, Alūksnes Jaunā pils, Mēru muiža, Vijciema baznīca. Pašlaik topot Lazdiņu medību pils no Smiltenes novada Variņiem, dabā redzama bēdīgā stāvoklī. «Braucu garām, un man tā ļoti iepatikās, gribējās, lai ir saglabāta. Bija tikai viena veca fotogrāfija vietnē Zudusī Latvija, taisu pēc tās.»
Studējusi tūrismu Vidzemes Augstskolā, ikdienā viņa organizē velobraucienus un pārgājienus, marķē maršrutus. Arī netālajos Brenguļos un Trikātā trenē bērnus neparastā sporta veidā — krosmintonā. «No tenisa — laukuma izmēri, no skvoša — raketes veids, no badmintona — volāniņš. Pati esmu bijusi pasaules reitingā sieviešu vienspēlēs 2. vietā, sieviešu dubultspēlēs — 1. vietā. Visu laiku kustos. Vakar noslēpoju 22 kilometrus, katru dienu noeju vismaz 10 000 soļu. Kad sezona sākas — uz riteņa!» Bet šī ir meditācija, autore norāda uz pilīm. Neko daudz nesaprotot no būvniecības, pati pirmā 2013. gadā tapusi Trikātas baznīca. «Tuvākā lielākā draudze, kur visi mani senči ir «ganījušies». Un ēka arī atrodas tuvu. Ja vajag mērus uzņemt, varu ātri aizskriet ar riteni, izmērīt.» Kā var izmērīt baznīcu? «Vienkārši, ir taču lāzermērs,» plecus parausta Santa. «Mēru muižu uzzīmēju pēc viena ķieģeļa izmēriem. To arī darīju savas dzimtas dēļ. Īstajā Mēru muižā vecvecvectēvs no tēta puses Augusts Kļaviņš bija galdnieks, taisīja visas koka daļas. Pēc tam muižā bija skola, tur mana vecāmāte mācījusies.»
Visām miniatūrēkām izmantoti ikdienišķi celtniecības materiāli. «Nu labi, logus ar 3D printeri izdrukāju. Ar roku tik līdzeni neizgriezīsi,» viņa atzīst. Arī Trikātas baznīcas gailis ar printeri izprintēts. Tāds printeris, kāds Santai vajadzīgs, maksājis 2000 eiro. «Kā es saku, hobijam naudu un laiku neskaita! Ja vajag, izprintēju arī balviņas krosmintonam.»
No šķūnītī ierīkotās darbnīcas «Jērcēnu muiža» bija jānes ārā diviem cilvēkiem. «Trikātas baznīca nav smaga, to es viena pati varēju iznest. Izskatās, ka uztaisīta no betona, bet nav. Saule, lietus, sniegs netraucē, vislielākā bēda ir vējš. Ir bijis, ka ar torni zemē iedūrusies.» Pieredze sakrājusies, nākamās Santas ēkas jau stāv labi. «Citi taisa puķudobes. Man nav laika ravēt, bet skaistumu gribas. Tāpēc pie mājas izlieku pilis.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.