Zudušos vārdus meklējot

Latviešu valodnieks Uldis Balodis sarakstījis Amerikas indiāņu izzudušās juku valodas gramatiku un nesen izdevis Ludzas igauņu valodas ābeci. Viņa kaislība ir apdraudētas un izmirušas valodas

Ludzas igauņi jeb luci ir kopiena, kas dzīvojusi Latgalē vairākus simtus gadu. Runājuši senā dienvidigauņu dialektā, kādā mūsdienās nekur vairs nerunā. Sevi saukuši par maarahvas, kas nozīmē ‘lauku ļaudis’. Bija 50 šādu igauņu ciemu. Diemžēl vairs nav neviena, kas lucu valodā prastu sarunāties, tomēr valodniekam Uldim Balodim izdevies izveidot valodas alfabētu un vārdnīcu. Viņš pats ir attāls lucu pēctecis. Sācis tos pētīt 2013. gadā, devies ekspedīcijās uz bijušajiem lucu ciemiem un ticies ar cilvēkiem, kuri sevi apzinās kā Latgales igauņus. Rezultātā tapusi Ludzas igauņu ābece — aizraujoša lasāmviela, kas aizved ceļojumā uz zudušu pasauli. 

«Mana dzīve bijusi kā nebeidzams ceļojums,» saka Balodis. Dzimis Zviedrijā, trimdas latviešu ģimenē. Audzis ASV, Arizonā, kur latviešu bijis maz. Kad sācis iet skolā, pratis vienīgi latviešu valodu. 

Mazas, senas, apdraudētas vai jau izzudušas valodas ir viņa lielākā kaislība. Ir mācījies vismaz 30 valodu. Ar ko lai sāk? Sanskrits, navahu un apaču indiāņu valodas, seno ēģiptiešu valoda, kas pastāv tikai hieroglifu rakstībā, un senangļu valoda, kurā sarakstīts eposs Beovulfs. Uldis pārzina vācu, spāņu, franču, igauņu, zviedru un somu valodu. Kā pētnieks strādājis pie dokumentālajām filmām TV kanāliem History Channel, Discovery un National Geographic.

Īpašas ir viņa attiecības ar Amerikas indiāņu valodām. Devies ekspedīcijās uz rezervātiem Arizonā un Kalifornijā. Ir vairākas šādas valodas, kurām ir vairs tikai daži runātāji, un viens no tiem ir latvietis Uldis Balodis. Mūžīgais ceļotājs, kura ekspedīcijas ved no Arizonas tuksnešiem uz lībiešu ciemiem Ziemeļkurzemē un lucu ciemiem Latgalē.