2021. gada eksāmens enerģētikā

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Krists Mertens, energouzņēmuma “Enefit” vadītājs
Print Friendly, PDF & Email

Jau ierasts, ka daudzās nozarēs attīstības tendences pērn bija cieši saistītas ar Covid-19 izplatības dinamiku un faktiski nerimstošu cīņu ar dažādu ierobežojumu sekām. Tomēr enerģētikā globālā pandēmija bijusi tikai viens no ietekmes faktoriem. Arī bez tā šī nozare spējusi patstāvīgi parūpēties, lai gads būtu notikumiem bagāts, vienlaikus veidojot intrigu par to, kā šīs norises ietekmēs mūs visus 2021. gadā.

Pērn piedzīvots ievērojams cenu kritums, atjaunīgās enerģijas spēkstaciju apjoma kāpums, jauni tarifu projekti elektroenerģijas un gāzes pārvadei, cīņa ar Baltkrievijas elektroenerģijas importu un nerimstošas kaislības ap OIK jautājumu, kā arī tam visam fonā gausā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna ieviešana. Arī šogad enerģētikas sektorā atbalsosies cīņa ar Covid-19, tomēr līdz ar ekonomikas stabilizēšanos pieaugs arī enerģijas patēriņš. Tādēļ šis gads drīzāk būs seku jeb eksāmena gads, parādot reālo pērnā gada ieceru un norišu ietekmi.

Ražošanas jaudu disbalanss

Nupat gada garumā piedzīvojām ievērojamu enerģijas cenu kritumu, par ko jāpateicas tieši atjaunīgajiem energoesursiem – ūdenim, vējam un saulei. Baltijas un Skandināvijas reģionā pieaug lieljaudas atjaunīgās enerģijas ražošanas spēkstaciju loma. Tās arī šogad turpinās ietekmēt elektroenerģijas cenas un pastāvīgas cenu svārstības. Piemēram, pie stiprāka vēja jau šobrīd novērojam strauju cenu kritumu tirgū.

Vienlaikus lēnā virzība ar pašmāju atjaunīgās enerģijas spēkstaciju projektiem un starpsavienojumu ierobežotā jauda nosaka to, ka Baltija pamazām sāk kļūt par reģionu, kur trūkst efektīvas un konkurētspējīgas elektroenerģijas ražošanas jaudas. Skandināvija attīsta atjaunīgās enerģijas spēkstacijas, bet mēs kļūstam par importa reģionu, kur lielā apjomā izdevīgāk ir iepirkt enerģiju, nekā ražot to pašiem. Te gan būtiska loma ir arī starpsavienojumu jaudām, kas pašlaik ir ierobežotas. Tādējādi lētā elektrība, kas saražota vēja un hidroelektrostacijās, nenonāk līdz Baltijai nepieciešamajā apjomā, kā rezultātā rodas cenu atšķirības starp Skandināvijas un Baltijas valstīm.

Pašlaik gan redzam, ka pat Skandināvijas lētā enerģija nav glābiņš visās situācijās, kad veidojas ekstrēmi laikapstākļi. Cenas Skandināvijā aukstā laika ietekmē kāpj dēļ augošā pieprasījuma un mums nākas darbināt savas neefektīvās jaudas augstākajos enerģijas pieprasījuma brīžos.

Vienota Baltijas tirgus izveide

Ņemot vērā konkurētspējīgu enerģijas ražošanas jaudu kritumu un neskaidro situāciju ar elektroenerģijas tirdzniecību ar trešajām valstīm, aktuāla kļūst tēma par vienota Baltijas cenu apgabala izveidi. Katras Baltijas valsts elektroenerģijas tirgus pats par sevi ir ar salīdzinoši zemu aktivitāti un dažādām lokālajām īpatnībām, kas var veidot būtiskas cenu atšķirības. Risinājums šai situācijai ir vienota vairumtirgus izveide, kurā vienkopus strādātu visu trīs Baltijas valstu tirgus dalībnieki, gan pircēji, gan pārdevēji. Tas savukārt rezultētos augstākā likviditātē un konkurencē, atainojot objektīvo tirgus cenu visā reģionā.

Patlaban Baltijas galvenie elektroenerģijas tirgus spēlētāji ir vērsušies pie valstu regulatoriem ar ierosinājumu par vienota tirgus apgabala izveidi un tiek veikts sākotnējais izvērtējums, kura rezultāti būs zināmi šī gada laikā. Kopumā tas būtu loģisks solis, kā attīstīt Baltijas elektroenerģijas tirgu vienoti un nodrošinot cenu stabilitāti klientiem nākotnē.

Jauni tarifi ar divējādu ietekmi

No 1. janvāra stājušies spēkā jauni Augstsprieguma tīkla (AST) tarifi par elektroenerģijas pārvadi, samazinot maksu par pārvadīto enerģijas apjomu, bet palielinot fiksēto tarifa daļu par pieslēguma jaudu. Tas gan ietekmē tikai uzņēmumus, kas pieslēgti pārvades tīklam, un Sadales tīklu, kas izmanto pārvades pakalpojumus. Efekts uz uzņēmējiem var būt divējāds. Tā ir laba ziņa lielajiem ražošanas uzņēmumiem, kuriem samazināsies maksa par tīkla tarifu un pieaugs konkurētspēja. Savukārt elektroenerģijas ražotājiem paredzēta fiksēta maksa par AST pakalpojumiem, kas var samazināt to konkurētspēju un paaugstināt elektrības cenu brīžos, kad tā tiek lielākoties saražota Latvijas spēkstacijās.

Mazie un vidējie uzņēmumi, kā arī mājsaimniecības gan šīs izmaiņas neizjutīs – vismaz ne uzreiz. Jāņem vērā, ka Sadales tīkls nevar optimizēt šīs izmaksas ar savu pieslēguma jaudu samazināšanu. Tas var izraisīt  Sadales tīkla interesi par savu tarifu pārskatīšanu, lai nākotnē kompensētu jaunās izmaksas.

Dabasgāzes tirgū joprojām tiek vērtēts GASO sadales pakalpojumu tarifu izmaiņu projekts, kas paredz paaugstināt fiksēto tarifa komponenti, jo lielākā daļa operatora izmaksu arī ir nemainīgas. Tas ir loģisks solis, bet ar negatīvu ietekmi uz lietotājiem, jo īpaši tiem, kuri neefektīvi izmanto sava pieslēguma jaudu. Lielie uzņēmumi var jaudas optimizēt, bet maziem uzņēmumiem un mājsaimniecībām var nākties maksāt vairāk.

Sabiedrība vada zaļo risinājumu apgūšanu

Pērn piedzīvots straujš intereses kāpums uzņēmēju un mājsaimniecību vidū par videi draudzīgiem un efektīviem energorisinājumiem – elektroauto, saules enerģijas sistēmām enerģijas ražošanai pašpatēriņam, energoefektivitāti un dažādiem viedrīkiem tās ieviešanai. Acīmredzot globālās pandēmijas mestie izaicinājumi ekonomikai motivē straujāk apgūt gudrus risinājumus ērtākai ikdienai un izmaksu optimizācijai.

Arī šogad mūsu ikdienā turpinās ienākt mikroģenerācija, transformējot arvien vairāk lietotāju par ražotājiem. Tāpat arī aktuāli ir energoefektivitātes risinājumi kā loģisks solis, lai samazinātu ikdienas izdevumus, vienlaikus palielinot uzņēmumu konkurētspēju un veicinot zaļāku dzīvesveidu mājsaimniecībās, kā arī ceļot nekustamā īpašuma vērtību. Te gan rodas iespaids, ka sabiedrība savā attieksmē drīzumā var apsteigt valsti, kas gan ir definējusi ambiciozu Nacionālo enerģētikas un klimata plānu, bet bez secīgas pieejas tā ieviešanai praksē. Virzība notiek fragmentāri, nevis mērķtiecīgi veidojot vienotu stratēģiju zaļu un efektīvu risinājumu apgūšanā.

Šobrīd iezīmējas situācija, kurā ietekmes uz vidi mazināšanas un energoefektivitātes mērķu izpildes vadību uzņemas pati sabiedrība un uzņēmumi, reaģējot uz aktuālajām vajadzībām. Jau šobrīd enerģijas tirgotāji veido ciešu sadarbību ar klientiem, piedāvājot jaunus pakalpojumus, kuros savā veidā atkāpjas no elektroenerģijas pārdošanas biznesa. Tā vietā fokuss mainās uz atbalstu uzņēmumiem un mājsaimniecībām patēriņa samazināšanā un enerģijas ražošanas apgūšanā.

2021. gads potenciāli būs sava veida eksāmens par iepriekš pieņemtiem lēmumiem vai tieši otrādi – ignorētiem jautājumiem. Jau šobrīd varam redzēt, ka būs arī sekmīgi nokārtoti jautājumi, lai arī dažkārt tas būs bijis skolēnu, nevis paša skolotāja nopelns. Svarīgākais, kādus secinājumus izdarīsim no iegūtā rezultāta un vai esam gatavi to uzlabot.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu