Mums ir, par ko lepoties! 2

Foto: Edijs Pālens, LETA
Gunārs Nāgels, laikraksta "Latvietis" galvenais redaktors
Print Friendly, PDF & Email

Simts gadi – simtgade. Cik tas ir cilvēkam un cik – valstij? Ja valsts dibināšanu var uzskatīt kā analoģiju cilvēka dzimšanai, tad valsts de jure atzīšanu var uzskatīt kā cilvēka kristīšanas analoģiju. Tikai tad skaitās kā īsts cilvēks vai īsta valsts.

Te nāk prātā interesants atzinums, kas atklājas, pētot 19. gadsimta Latvijas draudžu baznīcu grāmatas. Katram piedzimušajam bērnam ir piefiksēts dzimšanas un kristīšanas datums, atķeksēta viena no sešām ailēm: laulībā dzimis puisis, laulībā dzimusi meitene, ārpus laulības dzimis puisis, ārpus laulības dzimusi meitene, nedzīvs dzimis puika, nedzīva dzimusi meitene.

Samērā stabili, apmēram, 10% ir piereģistrēti kā ārpus laulības dzimuši. Jebkuram aprakstam par “tradicionālām vērtībām” šāds fakts ir jāņem vērā. Pētot uzmanīgāk, atklājas vēl trakāka lieta – ja neprecētam pārim ir piedzimis “ārlaulības” bērns, bet bērna kristības ir atliktas uz laiku pēc vecāku laulībām, tad bērns ir oficiāli reģistrēts kā “laulībā dzimis”.

Tātad dzemdības un dibināšana ir svētki “pašiem sev”, bet kristības un de jure atzīšana ir svētki “uz āru”. Tikai tad skaitas īsts cilvēks vai valsts.

Latvijai ir sarežģīta vēsture ar dibināšanu un atzīšanu. Latvijas Pagaidu nacionālā padome jau 1917. gada 2. decembrī Valkā praktiski pieteica Latvijas neatkarību. Uz šī pamata Lielbritānija 1918. gada 11. novembrī rakstiski atzina Latvijas neatkarību de facto. Tikai nedēļu vēlāk, 18. novembrī, Latvijas Tautas padome proklamēja neatkarīgu Latvijas valsti.

Proklamēšanas laikā visu Latvijas teritoriju okupēja nupat kara zaudējusī Vācija. Jau 1918. gada 26. novembrī Vācijas pilnvarotais Baltijas zemēs Augusts Vinnigs nosūtīju Pagaidu valdībai notu, kura pēc būtības atzina Latvijas neatkarību.

Neatkarības karš beidzās ar Latvijas – Padomju Krievijas 1920. gada 11. augusta Miera līgumu. Šī bija pirmā neapšaubāmā Latvijas Republikas de jure atzīšana. Bez tās nebūtu sekojusi 1921. gada 26. janvāra de jure atzīšana, kad Antantes Augstākā padome vienbalsīgi nolēma atzīt Latviju un Igauniju de jure. Latviju atzina Lielbritānija, Francija, Japāna, Beļģija un Itālija. Citas pasaules valstis piebiedrojās – dažas ātrāk (Polija – ar atpakaļejošu datumu parakstīts atzīšanās raksts – ar 1920. gada 31. decembri), un dažas vēlāk (ASV – 1922. gada 28. jūlijā – ar vairākām atrunām).

Svinam de jure simtgadi! Esam izturējuši dzemdības, krustabas un arī ugunskristības. Mums ir, par ko lepoties!

Komentāri (2)

not mii 26.01.2021. 12.14

jauns. lv. noņēma komentu, kurā teikts – acīmredzot, toreiz bija par ko atzīt to latviešu valsti, un novēlējums – visiem latviešiem priecīgus svētkus un labi integrēties un vakcinēties.
Diezgan naidīga pozicija pret latviešiem un šo valsti, ja tik sirsnīgu vēlējumu noņem? Vai tas ir pieklājīgi? Vaicājiet, kam gribat, ņemat vienalga kādu ministru, prezidentu vai mazāku priekšnieku – visi teiks , ka valsts šiem izdevusies, īpaši smuki jau tas sanāca Vairai – mēs esam **** …uttt. Arī visi radošie dzied kā saskaņots koris, jo ir vienoti un labi motivēti. Žēl, ka ceļi slikti, bet oik un nodokļus vajag celt vēl vairāk, jo tas kalpo taisnīgai lietai – partijai un tautai jābūt vienotām. Ļoti pareizi, ka hiberkara apstākļos izpaliek jautājumi par Puķina naudas shēmām, un viņa zināmo sievu un radu bagātināšanu. Puķins gribēs – pateiks, latviešu valstī jau līdzīgas shēmas uz katra stūra, šie nav jāmāca.

+1
0
Atbildēt

0

Sskaisle 26.01.2021. 14.45

Rakstīja, ka decembrībijis zemākais dzimstības rādītājs pēdējo 100 gadu laikā.

Profesors Vanags arī saka, ka Latvijā izmirst lauki – latvietības pamats. Tieši NA ir darījusi visu, lai kultūra kļūtu par bļodlaižu pašapkalpošanās nozari, kam ar tautu arvien mazāks sakars.

Tādi esam

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu