Renāte Kaupuža, jaunas sēnes atklājēja • IR.lv

Renāte Kaupuža, jaunas sēnes atklājēja

«Man ļoti garšo sēnes, bet vēl vairāk patīk mazāk zināmās, neēdamās. Tās palīdz labāk iepazīt teritoriju,» atzīmē Renāte Kaupuža. «Piemēram, ja ieraugu šokolādes jungūniju vai saraino rūsassēni, ir skaidrs, ka šeit mežs ir jau ilgi, tajā pietiekami daudz mitruma, daudz skujkoku kritalu. Katrai sugai mežā ir sava nozīme, un sēņošana ļauj lasīt mežu kā grāmatu.» Foto no personīgā arhīva
Ieva Puķe

Aizkraukliete, ieprecējusies Latgalē, Kārsavas novada Mežvidu pagastā. Ar vīru Artūru un piecus mēnešus veco dēlu Ansi dzīvo lauku mājās, kur ziemā mēdz aizsalt ūdensvads un ceļi putenī saplūst ar apkārtējiem laukiem, toties īpašumā ir ES nozīmes aizsargājami biotopi. 27 gadus vecā Renāte draugus sociālajos tīklos iepriecina ar baltas zebiekstes fotogrāfiju graudu mucā vai uz sabrukušas kaimiņmājas pamanītu retu ķērpju sugu. Decembra beigu publikācija pārspēja visu. «Iepazīstieties — askusēne Caliciopsis calicioides! Jauna suga Latvijā un, ja šķērstīkla plašumi nemelo, arī Baltijā un visā plašajā Austrumeiropā.» Tikai 2—3 mm sīkbūtni viņa uzgāja jau 1. maijā, eksperta slēdziens no Norvēģijas pienāca ziemas saulgriežu laikā.

Renāte vairākkārt uzsver, ka nav bioloģe. Pēdējos četrus gadus veiktajam dabas skaitītājas darbam ļāvis kvalificēties maģistra grāds vides aizsardzībā. «Katra darba diena ir 8—12 stundas garš piedzīvojums dabā. 2020. gads man bija arī gaidību laiks, vienmēr līdzi laba kompānija, ar ko sarunāties. Pirmais bērniņš, kopā izstaigājām skaistākos mežus, dziļākos purvus, ziedošākās pļavas,» smaida Renāte. «Viņš bija dienas noteicējs, bez viņa nebūtu jaunatklājumu. Vīrs arī katrā brīvā brīdī brauca līdzi.»

Caliciopsis calicioides pētniece ieraudzījusi Viļakas novada Medņevas pagastā. «Vecs, skaists, saimnieciskās darbības neskarts mežs, retu sugu dzīvotne. Meklējot uz lielas apses dabisku mežu indikatorsugas, mizas plaisā pamanīju kaut ko interesantu. Mazs, melns, tas atgādināja nagliņķērpjus. Auga tik specifiskos apstākļos, ka, angliski ierakstot atslēgas vārdus internetā, uzreiz atradu zinātnisko rakstu. Ka tā varētu būt jauna suga Latvijā, bija skaidrs jau tās pašas dienas vakarā.»

Dabas muzeja mikologi neuzņēmās gala ekspertīzi, jo Latvijā nav askusēņu speciālista. Augusta beigās piedzima Ansis, atklājums uz laiku atvirzījās otrajā plānā. Tomēr viņa Caliciopsis calicioides manīja augam vēl sešās vietās: gan vasarā, gan ziemā.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu