«Nav nemaz tik slikti»

Irisa Mukāne. Zīmējums — Ernests Kļaviņš
Gunita Nagle

Apkopojot dabas skaitīšanā četru gadu laikā iegūtās ziņas, projekta vadītāja Irisa Mukāne secina — alas, iežu atsegumi, purvi, arī Vidzemes saldūdeņi no bioloģiskās daudzveidības viedokļa ir labā stāvoklī. Taču to nevar teikt par pļavām un mežiem

Kamēr Covid-19 pandēmijas dēļ daudziem dzīve rādās drūmās krāsās, jebkura vēsts «nav nemaz tik slikti» ir laba. Apkopojot dabas skaitīšanas pirmos rezultātus, šādu ziņu attālinātā intervijā Ir pavēsta Irisa Mukāne no Dabas aizsardzības pārvaldes. Videosapulču programmas fonā viņa sev iestatījusi tumšzaļu egļu mežu, pa rokai sagatavojusi lielu tējas krūzi un ir gatava pastāstīt, kādu tad Latviju ieraudzīja aptuveni 400 dabas skaitītāju, kuri četru gadu laikā pa kvadrātmetram vien izstaigāja vai laivās izpeldēja 1,3 miljonus hektāru. Dabas skaitīšanā uzmanība bija koncentrēta uz sešiem dzīvotņu jeb biotopu veidiem: saldūdens (upes un ezeri), jūras piekraste, zālāji, meži, purvi, visbeidzot alas un iežu atsegumi. Galvenais secinājums — vissliktākajā situācijā ir dabiskie zālāji un meži, bet alas un iežu atsegumi bioloģiskajā daudzveidībā ir pat izcili.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu