«Nav nemaz tik slikti» • IR.lv

«Nav nemaz tik slikti»

Irisa Mukāne. Zīmējums — Ernests Kļaviņš
Gunita Nagle

Apkopojot dabas skaitīšanā četru gadu laikā iegūtās ziņas, projekta vadītāja Irisa Mukāne secina — alas, iežu atsegumi, purvi, arī Vidzemes saldūdeņi no bioloģiskās daudzveidības viedokļa ir labā stāvoklī. Taču to nevar teikt par pļavām un mežiem

Kamēr Covid-19 pandēmijas dēļ daudziem dzīve rādās drūmās krāsās, jebkura vēsts «nav nemaz tik slikti» ir laba. Apkopojot dabas skaitīšanas pirmos rezultātus, šādu ziņu attālinātā intervijā Ir pavēsta Irisa Mukāne no Dabas aizsardzības pārvaldes. Videosapulču programmas fonā viņa sev iestatījusi tumšzaļu egļu mežu, pa rokai sagatavojusi lielu tējas krūzi un ir gatava pastāstīt, kādu tad Latviju ieraudzīja aptuveni 400 dabas skaitītāju, kuri četru gadu laikā pa kvadrātmetram vien izstaigāja vai laivās izpeldēja 1,3 miljonus hektāru. Dabas skaitīšanā uzmanība bija koncentrēta uz sešiem dzīvotņu jeb biotopu veidiem: saldūdens (upes un ezeri), jūras piekraste, zālāji, meži, purvi, visbeidzot alas un iežu atsegumi. Galvenais secinājums — vissliktākajā situācijā ir dabiskie zālāji un meži, bet alas un iežu atsegumi bioloģiskajā daudzveidībā ir pat izcili.

«Esam finiša taisnē,» ar gandarījumu saka Irisa. 2017. gadā sāktais darbs dabā ir pabeigts, bet vēl datu pārvaldības sistēmā Ozols jāizanalizē vairāk nekā 100 tūkstoši dabas skaitītāju anketu un līdz decembrim jāsagatavo ziņojums valdībai ar ieteikumiem, ko darīt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai Latvijā. Irisa atgādina, kāpēc tas: «Dzīvotnes samazina plūdu draudus, novērš krasas gaisa temperatūru svārstības, meži piesaista gaisa slāpekli. Daba sniedz mums pakalpojumus, tāpēc ikviens no mums ir atbildīgs par dabas stāvokli.» 

Vispriecīgākās ziņas atnesuši dabas skaitītāji no alām un iežu atsegumiem. Kopumā stāvoklis labs, iežu atsegumu esot daudz vairāk, nekā līdz šim bija zināms. Atrastas 14 jaunas alas un atklāts, ka alu spulgsūna, kas tumsā spīd, aug līdz šim neapjaustās platībās. «Vienai no alām, kur aug spulgsūnas, īpašniece ir tik atbildīga, ka regulāri konsultējas ar ekspertiem, kā pareizi uzturēt alu. Viņai jārēķinās, ka to sev par mājvietu izvēlējies arī āpsis,» stāsta Irisa.

Dabas skaitīšanā atklāti arī divi jauni pilskalni — Kaļķu pilskalns Dundagas novadā un Romanovas pilskalns Dagdas novadā. Jaunatklājumos arī divas augu sugas (tūbainais grīslis un smaržīgais ancītis), 13 ķērpju, astoņas sūnu sugas un 17 gļotsēnes. No tām trīs pirmo reizi konstatētas Baltijā, un viena suga ir «absolūti reta visā pasaulē» — plaissporu fizāra.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu