Novados dīgst sabiedrības līdzdalības asni

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Madars Lasmanis, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks
Print Friendly, PDF & Email

Labosim ceļu vai veidosim veloceliņu? Būvēsim bērnu laukumiņu vai gādāsim jaunu jumtu pieturai? Lemjot par šādiem saimnieciskiem jautājumiem, pašvaldību domēm vajadzēs ieklausīties iedzīvotāju viedoklī, veidojot daudz ciešāku dialogu ar sabiedrību nekā ierasts.

To paredz sabiedrības līdzdalības plāns, kura apspriešana Saeimā sāksies janvārī un, domājams, raisīs aktīvas debates, jo īstenošanas veidi var būt atšķirīgi. Iedzīvotāju konsultatīvās padomes kā obligātu sabiedrības līdzdalības mehānismu Pašvaldību likumā rosina iekļaut Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Īsumā tas nozīmē, ka novadu vadībai būs likumā noteikts pienākums daudz nopietnāk ņemt vērā sabiedrības viedokli dažādu saimniecisku jautājumu izlemšanā. Lielas nesaprašanās gadījumā tas paredz pat referendumu par domes atlaišanu.

Pirms vēl tas kļuvis par obligātu normu, konsultatīvas grupas jau izveidotas, piemēram, Līvānu un Rēzeknes novadā. Tā kā šobrīd vēl nav noteiktas vienotas vadlīnijas; konsultatīvās grupas veidotas atšķirīgi, tomēr ir labs paraugs iedzīvotāju iesaistīšanai domes darbā un, no otras puses, tam, kā padarīt domi atbildīgāku pret saviem vēlētājiem.

Jau intensīvāk par sabiedrības iesaisti būs jādomā jaunveidojamo novadu domēm, kas uzsāks darbu 2021. gada 1. jūlijā. Likumprojektā šobrīd ietverta norāde, ka likums stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī līdz ar jaunajām pašvaldībām pēc reformas.

Sabiedrības intensīvāku līdzdalību kā obligātu sadarbības mehānismu visās pašvaldībās atbalsta arī nevalstiskās organizācijas, piemēram, Providus. VARAM priekšlikumā paredzēts izveidot netieši vēlētu piecu līdz septiņu cilvēku grupu. Kandidāti varēs pieteikties mēneša laikā, bet, ja gribētāju skaits izrādītos lielāks, notiktu balsošana domē, jo domi veido sabiedrības pārstāvji.

Līvānieši kā paraugs citiem

Līvānos jau pašlaik reizi mēnesī pašvaldības pārstāvji tiekas ar sabiedrības aktīvistiem, lai skaidrotu domes lēmumus un plānus. Jūtams arī rezultāts – aptaujas liecina, ka Līvānos ir ievērojami augstāka apmierinātība ar pašvaldības darbu un arī dzīvi novadā nekā citviet. Līdzīga prakse uzsākta arī Rēzeknes novadā, kur konsultatīvo grupu izveido, balsojot visi uz iepriekš izsludinātu sapulci ieradušies iedzīvotāji.

Diez vai ir pamats bažām, ka konsultatīvās padomes varētu kļūt par kādu politisku interešu šķēpu laušanas objektu, vai arī tās “gāztu apkārt” pieteikties gribētāji. Ne Līvānos, ne Rēzeknē šīs sapulces nav ļoti kupli apmeklētas, nemaz nerunājot par kādu politisko cīņu. Vairākumā pagastu sapulcējas tikpat daudz gribētāju, cik vietu tiek piedāvāts.

Jelgavas novadā, kur dzīvoju arī es, pašvaldība pagaidām atrunājas, ka konsultatīvā padome nav izveidota, jo nav cilvēku atsaucības. Tomēr tas lielā mērā izklausās pēc atrunām, jo administrācijai neapšaubāmi nāktos tērēt vairāk laika lēmumu skaidrošanai un enerģiju saziņai ar sava novada cilvēkiem.

Tomēr jāņem vērā, ka arī globāli pasaule virzās uz lielāku dialogu; sabiedrība kļūst prasīgāka un vēlas izpratni un iespēju ietekmēt lēmumus dažādos līmeņos, sākot jau ar dzīvesvietu un vietējo varu.

Pašvaldību referendums – pēdējais piliens

Līdzīgi kā jau popularitāti ieguvusī sabiedrības iniciatīvu platforma manabalss.lv darbotos arī galējais instruments pašvaldības ietekmēšanai. Tādējādi pirmais veids, kā darīt zināmu iedzīvotāju iebildumus pašvaldībai būtu līdzdalības padome; otrais – iespēja savākt parakstus par vai pret kādai iniciatīvai, kuru būtu pienākums izskatīt domē. Trešais, drastiskākais solis būtu pašvaldības referenduma ierosināšana.

Salīdzinājumam otro soli var raksturot arī skaitliski – lai manabalss.lv iniciatīva tiktu skatīta Saeimā, vajadzīgi 10 000 parakstu. Pašvaldībās, kurās pēc administratīvi teritoriālās reformas (ATR) iedzīvotāju skaits sasniegs 25 000 – 30 000 cilvēku, tā varētu būt 100 līdz 200 cilvēku iniciatīva, lai domei būtu pienākums iesniegumu izskatīt un argumentēti pieņemt vai noraidīt, veidojot komunikāciju ar iedzīvotājiem.

Kopā ar jauno Likumu par pašvaldībām jau otrā Saeima pēc kārtas izskata pašvaldību referenduma likumu. Tas paredz iespēju rīkot pašvaldībā referendumu, ja to pieprasa viena desmitā daļa no iepriekšējās vēlēšanās piedalījušos iedzīvotāju, un rezultātā, iespējams, atlaist esošo novada domi. Piemēram, ja vēlēšanās piedalījušies 6000 cilvēku, saistoša būtu 600 cilvēku prasība sarīkot pašvaldībā referendumu, ja iedzīvotāji to uzskata par vajadzīgu un svarīgu. Tam sekotu ārkārtas pašvaldības vēlēšanas.

Pašvaldību referenduma likums, protams, var sekot tikai pēc pirmo divu konsultatīvo ciklu apstiprināšanas un iekļaušanas likumā par pašvaldībām. Kamēr tas nav izdarīts, arī kavējas šīs normas īstenošana. Daudz atkarīgs no tā, cik raiti Saeimā ritēs šī un citu priekšlikumu izskatīšana, ņemot vērā arī Nacionālās apvienības (NA) viedokli, ka konsultatīvās padomes ieceļamas tiešās vēlēšanās. Kā šīs pieejas trūkumus jāmin vispārējo vēlēšanu lielās izmaksas iepretī piešķirtajai leģitimitātei, jo tās paredz iesaistīt arī Centrālo vēlēšanu komisiju. Turklāt šādi ievēlētajiem cilvēkiem var būt maldīgs priekšstats par konsultatīvā darba funkcijām – principā tās dod tikai padomdevēja mandātu, nevis tiesības tieši ietekmēt domes lēmumu.

Netiešās vēlēšanās ar dažādiem sadarbības līmeņa iespējām izveidota konsultatīvā padome šķiet loģiskāks risinājums, lai neatgrieztos pie pagastu pārvaldes sistēmas, no kuras ATR gaitā vēlējāmies atteikties.

Līdzdalības budžets taustāmām pārmaiņām

Jauns jēdziens būs arī līdzdalības budžets, kas katru gadu varētu būt 1%, kā sākotnēji ieteikts, vai pat tikai 0,1% no pašvaldības budžeta, lai nerastos situācija, kad kādā pagastā šim mērķim netiktu novirzīti nekādi līdzekļi. Vidējais pašvaldības budžets ir aptuveni 30 miljoni eiro, tādējādi aktivitātēm, kuras sabiedrība vēlētos īstenot līdzdalības budžeta ietvaros, tiktu atvēlēti 30 000 eiro. Summa nav liela, un tas ir vairāk procesa nekā ekonomijas jautājums un viens no veidiem, kā iesaistīt sabiedrību vietējo jautājumu lemšanā.

Šāda pieeja nozīmēs vienu pašvaldības un līdzdalības padomes sapulci gadā par investīciju jautājumu – ko šogad remontēsim, cik tas izmaksās un kas ir galvenais, kas interesē iedzīvotājus. Iespējama situācija, kad iedzīvotāji ir apmierināti ar domes izstrādāto līdzekļu sadalījumu, bet iespējams arī pretējs variants, kad sabiedrība iesaka vispirms paveikt kaut ko citu. Tā ir iespēja iedzīvotājiem izteikt priekšlikumus, ja vairākums gatavs par tiem nobalsot (tiešajā balsojumā, vācot parakstus vai citādi). Runa ir par mazajām investīcijām, kas jāsaskaņo ar iedzīvotājiem. Ceļš vai veloceliņš? Bērnu laukums vai veļas žāvējamais laukumiņš? Šādos nelielos projektos iespējams iekļaut vairākuma atbalstītas iniciatīvas.

Gulbenē, piemēram, jau tagad šādu praksi uztver gana nopietni: tiek piedāvāts pieteikt idejas gada aktualitātēm 100 000 eiro apmērā gadā un nobalsot par tām internetā. Šo projektu īstenotājs, protams, ir pati pašvaldība, bet secinājumi ir nepārprotami – lai arī iepirkumu un projekta īstenošanu tāpat organizē pašvaldība, cilvēki, kas atbalstījuši konkrētus uzlabojumus, daudz retāk atļausies kaut ko sabojāt savā novadā. Tāpat iespējams šo budžeta daļu, savstarpēji vienojoties, sakrāt vairākiem gadiem, lai veiktu vērienīgākus uzlabojumus.

Kopumā šie priekšlikumi atspoguļo lūzuma punktu iedzīvotāju sadarbībai ar pašvaldību. Laika gaitā saskarsmes kultūra ar iedzīvotājiem mainās, cilvēki kļūst prasīgāki, tostarp pēc augstas kvalitātes klientu apkalpošanas pašvaldībā. Arī citādi cilvēki kļūst arvien aktīvāki. Laiki, kad domes vadītājs reizi četros gados apmeklēja novadus, ir pagājuši; nākotnē komunikācija kļūs arvien ciešāka, uztverot pagastu kā vienotu kopienu.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu