Jau 40 gadus Gunārs Pētersons pēta Latvijas sikspārņus, kas izrādās tālo lidojumu rekordisti pasaules mērogā. Draugu lokā viņš pazīstams arī kā vīrs, kurš pie jūras atrada pudeli
Vasarā dzimuši mazajā Apšu koka baznīciņā Taurenes pusē, viņi pašlaik ir aizlaidušies uz Brandenburgas un Berlīnes mežiem Vācijā, bet varbūt vēl tālāk — līdz Francijai un Spānijai. Tie, kas nemigrē, guļ ziemas miegā tepat Latvijā. Gunāram Pētersonam šis ir īss atelpas brīdis. Parasti pēc Ziemassvētkiem hiropterologi uzsāk apgaitu pagrabos, veic sikspārņu monitoringu. «Chiroptera latīniski ir sikspārnis,» viņš skaidro. «Tāpat kā ornitologs tulkojumā ir putnu pētnieks, tā sikspārņu pētnieka svešvārds ir hiropterologs. Kopīgs sikspārnim un putnam gan ir vienīgi tas, ka tie abi lido. Sikspārnis ir zīdītājs, putns ir putns.»
Sikspārņiem, kuri pasaulē bijuši vismaz 50 miljonus gadu, tātad trešdaļu no zīdītāju evolūcijas «grafika», Pētersons pievērsies pavisam nejauši. Kā jauns students 70. gadu beigās meklējis pētījumu tēmu, docente Nora Sloka savedusi kopā ar bioloģi Ināru Bušu. Tikko pirmā Latvijā aizstāvējusi diplomdarbu par sikspārņiem, viņa gribēja atrast palīgu.
Tagad hiropterologu amatieru mums esot jau krietns pulciņš, Dabas aizsardzības pārvaldes ekspertu reģistrā gan tikai trīs. Pētersons — pieredzējušākais. Tiesības veikt izvērtējumus ir arī Viesturam Vintulim un Jurģim Šubam. Nevienam no viņiem sikspārņu pētniecība nav pilna laika darbs. Pētersons arī māca zooloģiju Latvijas Lauksaimniecības universitātē.
Jūsu pētītos Natūza sikspārņus Apšu baznīcas tornī nesen dokumentēja pat Arte televīzijas filmā. Kāpēc to sauc par aukļkoloniju?
Katrai mammai ir viens, bet var būt arī divi mazuļi, kas turas, pieķērušies ar zobiem mammas zīdekļiem. Kad viņa naktī lido ārā baroties, atstāj mazuļus mītnē, un tie paši kaut kur pieķeras. Tiem ir neproporcionāli lielas kāju pēdas, lai varētu droši noturēties. Ir pētījumi, ka atgriežoties māte nekļūdīgi atkal mazuli atrod — nekad nebaro citu mazuļus, tikai savus.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.