Sapnis novembra naktī • IR.lv

Sapnis novembra naktī

3
Mikalojs Konstantins Čurļonis. Eņģelis (Eņģelis Prelūdija), 1909. No Čurļoņa Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas Kauņā. Foto — Arūns Baltēns
Ieva Zībārte

Ar izstādi Rīgā noslēdzas krāšņais Baltijas valstu simbolisma mākslas Eiropas ceļojums

Valsts svētku nedēļā atvērtās izstādes Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā atklāšanai Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā bija jākļūst par svētku sezonas elegantāko sarīkojumu, kas uz dzirkstoša dzēriena glāzi un attiecību veidošanu pulcē diplomātisko korpusu, plaukstošā Rīgas, Tallinas un Viļņas mākslas burbuļa spēlētājus un viņu patronus. Izstādei bija jākļūst par atmiņā paliekošu finisāžu valsts simtgades projektam, ko 2018. gadā Parīzes Orsē muzejā kopā ar Baltijas valstu kolēģiem atklāja Francijas prezidents Emanuels Makrons. 

Taču pandēmija likusi meklēt jaunus atklāšanas formātus, un apmeklētāji sveicienus videouzrunu formātā saņēma izstāžu zāles lobijā un sociālajos tīklos. Tā kā uzrunas bija iespējams skatīties arī mājās, piedalīties varēja ikviens, noklausoties arī izstādes veidotāju un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra sarūpēto Emīla Dārziņa Melanholisko valsi, — veiksmīgs uzrunu un priekšnesumu daļas formāts, kura turpināšanu būtu vērts apsvērt arī nākotnē.

Izstādi Parīzē apskatījusi Baltijas izstāžu statistikas mērogiem neiedomājami liela auditorija — 230 000 skatītāju. Latvijas mākslai, kas nevar lepoties ar tik redzamu klātbūtni globālajās kultūras institūcijās kā mūsu klasiskās mūzikas zvaigznes, šis ir pirmais nopietnais sasniegums, vērienīgs iznāciens, kura pieredzi un atstāto iespaidu vajadzētu likt lietā, lai ceļu turpinātu.

Veiksmes atslēga — ļaut ārvalstu kuratoriem ieraudzīt mūsu nacionālo mākslas krājumu un privātās kolekcijas, kā arī veidot stipras partnerības Baltijas jūras reģionā, ietverot ne tikai Lietuvu un Igauniju, bet arī, piemēram, Somiju, jo kopā mums ir daudzveidīgāks piedāvājums un mentalitāte (latvieši — ezotēriski dabas bērni; lietuvieši — biznesīgāki, košāki; igauņi — visdigitālākie; somi — jaunās izglītības paradigmas veidotāji), kā arī lielāks budžets un sakaru tīkls.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu