Brīnišķīgs instruments • IR.lv

Brīnišķīgs instruments

Annija Bergmane. Foto — Kristīne Madjare
Alise Zita Zeidaka

Nonākot skolā, Salaspils 1. vidusskolas vēstures skolotāja Annija Bergmane gribēja lauzt divus stereotipus. Vispirms parādīt — lai stāvētu klases priekšā, nevajag garu augumu un dzelzs lēdijas seju. Pēc tam pierādīt — vēsture nav tikai sausi un garlaicīgi fakti

Kad, studējot politikas zinātni, Annija Bergmane kādai pasniedzējai ieminējās, ka vēlas būt skolotāja, pasniedzēja pārsteigta iesaucās: «Tu skolā? Tāda maziņa!» 158 cm garā, smalciņā Annija samulsa, taču nolēma, ka grib mainīt stereotipus par to, kādam jāizskatās skolotājam. Viņa atceras savu pamatskolas vēstures skolotāju: «Katrā stundā apbrīnojām viņas kurpes. Vienmēr ļoti skaistas.» Šī skolotāja bija kā pierādījums, ka arī klases priekšā var stāvēt augstās, glaunās kurpēs un tāda «tipiskā» skolotāja izskata nav.

Tagad jau sesto gadu Annija strādā par Salaspils 1. vidusskolas vēstures skolotāju, otro gadu uz pusslodzi veic direktores vietnieces pienākumus, un viņas Instagram profilā rakstīts: «Proud history teacher.» Patlaban viņa māca pamatskolas klases, vienpadsmitos un ir 8. klases audzinātāja. Jauneklīgais izskats un īsais augums ne mirkli nav bijis šķērslis: kolēģi jau no paša sākuma viņu uztvēruši kā līdzīgu, nav mēģinājuši ne bīdīt, ne stumt. Savukārt skolēni Annijai bieži izsaka komplimentus. Protams, ne vienmēr klase ir rāma kā ezera spogulis. «Skolēni ar jebkuru skolotāju izmēģina robežas — cik tad nu daudz atļaus? Es to nenorakstu uz savu vecumu un izskatu, bet gan uz bērnu dabu,» saka Annija.

Vēsture Annijai patikusi vienmēr. Jau bērnībā viņa vēlējās kļūt par skolotāju, taču vidusskolā nolēma pievērsties otrai jomai, kas aizrauj, — politoloģijai. Bakalaura studijas sakrita ar laiku, kad Latvija bija prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē un studentiem bija iespēja doties uz skolām vadīt nodarbības par to. Tas bija pēdējais piliens, kad Annija atskārta  — skolā būt tiešām patīk! Pēc bakalaura grāda iegūšanas pieteicās darbā, un Salaspils 1. vidusskola viņu uzņēma. «Uzreiz pēc studijām tiku pie sava, kā izrādījās, sapņu darba.» Un paralēli tam ieguva pedagoga izglītību profesionālās pilnveides programmā un izmācījās vēsturi maģistrantūrā.

Svarīgi ir runāt

«Gribēju lauzt skolēnu stereotipus par to, ka vēsture ir tikai jēdzieni, gadskaitļi un fakti. Stāsts ir daudz dziļāks,» Annija atklāj, ka vairumam skolēnu šis priekšmets patīk. Taču katrā klasē ir arī tādi skolēni, kam neinteresē gandrīz nekas un kuru galvenais mērķis — sekmīgs vērtējums un ātrāk prom no skolas. Disciplīnu Annija panāk ar laiku. «Skolēniem ir jāliek darīt! Ja viņi būs aizņemti, neatliks laika muļķībām. Turklāt, ja uzdevums aizraus, paši gribēs iesaistīties stundā,» skolotāja ir pārliecināta.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu