Maize miskastē • IR.lv

Maize miskastē

4
Foto — Shutterstock
Marija Leskavniece

Trešdaļa pasaulē saražotās pārtikas nonāk atkritumos — katru gadu 1,3 miljardi tonnu. Lielāko daļu no tā izmetam mājās

Izmests ēdiens nav tikai ģimenes budžetam nodarīts kaitējums. Tie ir arī izšķērdēti resursi, kas patērēti audzēšanai, ražošanai un piegādei. Noplicināta augsne un pasaules saldūdens krājumi, samazināta bioloģiskā daudzveidība un palielināts piesārņojums. Klimata pārmaiņas veicina katrs mūsu apēstais burgers vai pat maizes šķēle, turklāt, ja ēdienu izmetam miskastē, resursi ir noplicināti veltīgi. Šādi veicinām arī vēl lielāku sociālo nevienlīdzību starp tiem pasaules iedzīvotājiem, kuriem pārtikas un tīra ūdens trūkst, un tiem, kuri to tērē vairāk, nekā pašiem nepieciešams.

Jo sabiedrība dzīvo pārticīgāk, jo vairāk ēdiena nonāk atkritumos, rāda pasaulē veiktie pētījumi. Tomēr lielā daļā sabiedrības valda uzskats, ka pret pārtiku izturamies atbildīgi un nepievēršam uzmanību tam, ko patiesībā izmetam, saka vides izglītības organizācijas Zaļā brīvība pārstāve un projekta Ar cieņu pret pārtiku koordinatore Inga Belousa. Tāpēc pirmais solis ceļā uz atbildīgu rīcību ir paradumu izpēte. «Nedēļu papētīt, kāda ir manas miskastes apetīte.»

Izmesta nauda

«Mums gribas domāt, ka tie ir lielveikali, kas izmet visvairāk pārtikas pēc derīguma termiņa beigām. Vai restorāni, kas sagatavojuši pārāk lielas porcijas. Īstenība tāda nav,» saka Inga Belousa. Pārtikas piegādes ķēdē vislielākie zudumi ir tieši pēdējā — lietotāju — posmā. «Nav ko vainot ne ēdinātājus, ne pārdevējus vai ražotājus, jo šīm grupām izmesta pārtika ļoti konkrētā veidā ir izmesta nauda.» Potenciāli finansiālie zaudējumi liek atbildīgi izturēties pret ēdiena plūsmas plānošanu, laikus paredzot, piemēram, ko varēs darīt ar produktiem, kam tuvojas derīguma termiņa beigas. Protams, problēmas ir arī šajā pārtikas piegādes ķēdes posmā, bet mazākas nekā individuālā līmenī, uzsver Inga Belousa.

Vairāk nekā 40% no pārtikas, kas nonāk atkritumos mājsaimniecībās, izmet tāpēc, ka ēdiens sabojājas, jo nopirkts vairāk, nekā var apēst, rāda Igaunijā veikts pētījums. «Pieņemu, ka situācija pie mums varētu būt līdzīga,» saka Zaļās brīvības pārstāve. Tātad nemākam iepirkties! Ieej veikalā vakarā pēc darba. Vēders jau rūc. Labākajā gadījumā groziņā nonāk tās preces, ko iegādājies visbiežāk un arī mācēsi pagatavot. Sliktākajā — šokolādes batoniņš vai bulciņa vēl jānopērk pie pašas kases. Emociju, ne konkrēta plāna vadītu iepirkšanos ir piedzīvojis gandrīz katrs. Vēl viena problēma ir šķietamā iespēja ietaupīt — mums ir izveidojies paradums iegādāties vairāk lietu, ja tām ir atlaide. Ja divus iepakojumus var dabūt par viena cenu, jāpērk! «Kaut nezinu, vai to visu apēdīšu.» 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu