Pašvaldībām jāiesaistās gaisa kvalitātes uzlabošanā 2

Foto: Ieva Lūka, LETA
Alda Ozola, VARAM valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos
Print Friendly, PDF & Email

Veids, kā mēs ikdienā pārvietojamies un izmantojam individuālās apkures iekārtas privātmājās, ietekmē gaisa kvalitāti. Kā norāda veselības eksperti, arī mūsu veselību. Ko darīt, lai situāciju uzlabotu?

Pasaules Veselības organizācija (PVO) uzskata gaisa piesārņojumu par lielāko vides faktoru radīto risku veselībai. Saskaņā ar PVO datiem gaisā esošo smalko putekļu jeb PM2,5 daļiņu iedarbība ir piektais nāvi izraisošais riska faktors pasaulē – 4,2 miljoni nāves gadījumu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izstrādājusi plānu, kā samazināt kopējo gaisa piesārņojumu Latvijā, īpaši smalko putekļu piesārņojumu pilsētvidē.

Mikrodaļiņu piesārņojums ir tāds, ko mēs neredzam un nejūtam. Tie ir ļoti sīki putekļi, kas izmērā ir smalkāki par matu. Šo piesārņojumu mēs varam samazināt.

Pilsētvidē gaisa piesārņojumu galvenokārt rada transports (īpaši vecas automašīnas ar dīzeļdzinēju) un nepareizi ekspluatētas individuālās apkures iekārtas, kā arī ostas, rūpniecība, ielu kaisīšana ar sāli, bremžu disku nodilums u. c. – šīs ikdienas lietas ietekmē gaisa kvalitāti. Ir nepieciešams veikt dažādus pasākumus, lai kaitīgo ietekmi ierobežotu. Tādēļ gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības plānā būtiska loma ir atvēlēta pašvaldībām, kurām jāanalizē situācija savā teritorijā, jānosaka galvenie piesārņojuma avoti, jāizstrādā atbilstošs rīcības plāns un jāīsteno tajā iekļautie pasākumi, lai situāciju uzlabotu.

Pašlaik šāds rīcības plāns ir izstrādāts Rīgas pilsētai, bet drīzumā taps arī Liepājai un Rēzeknei.

Aicinām pašvaldības būt aktīvas – ministrija ir gatava palīdzēt rast reģionu iedzīvotājiem labākos risinājumus gaisa kvalitātes uzlabošanā. Savukārt pašvaldību līmenī ir jārod atbildes uz jautājumiem – par gaisa piesārņojuma galvenajiem avotiem, to mazināšanu un motivējošiem pasākumiem videi draudzīgas rīcības aktualizēšanai.

Aukstā sezonā pie pazeminātas gaisa temperatūras, kad notiek intensīvāka apkure, atmosfēras gaisā ir novērojama augstāka sēra dioksīda un PM10, PM2,5 daļiņu koncentrācija, ko apliecina Rīgā, Rēzeknē, Ventspilī un Liepājā izvietoto staciju pēdējo desmit gadu mērījumu analīze. Izteiktāku sezonālo raksturu parāda sēra dioksīda piesārņojums. Tajā pašā laikā PM daļiņu piesārņojums bez apkures radītā piesārņojuma atspoguļo arī autotransporta piesārņojumu un ceļu sāls/smilts kaisīšanas materiālu klātbūtni.

No nepareizi ekspluatētām apkures iekārtām veidojas gaisa piesārņojums. To iespējams būtiski mazināt, pareizi ekspluatējot apkures iekārtas, izvēloties optimālu un kvalitatīvu kurināmo. Vēlos uzsvērt, ka ministrija patlaban strādā pie jaunas atbalsta programmas, kas tuvāko divu gadu laika iedzīvotājiem piedāvās valsts līdzfinansējumu novecojušo apkures iekārtu nomaiņai pret moderniem apkures katliem. Tāpat investīcijas plānotas arī gaisa kvalitātes rādītāju uzlabošanai pilsētās un blīvi apdzīvotās vietās – atbilstoši “Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānam 2020.–2030. gadam”.

Ministrijas izstrādātajā rīcības plānā 2020. – 2030. gadam tiek meklēti risinājumi, lai samazinātu gaisa piesārņojumu. Piemēram, ierosinām pastiprināt vides prasību izpildes kontroli, veicināt centralizētās siltumapgādes attīstību un izmantošanu, arī to finansiāli stimulējot, piešķirot nekustamā īpašuma nodokļa atlaides tiem, kas pieslēdzas, veikt nodokļu izvērtējumu ar mērķi samazināt transporta radītās emisijas, stimulēt modernāku apkures risinājumu izmantošanu mājsaimniecībās, kā arī veicināt gaisa kvalitātes rīcības plānu izstrādi pašvaldībās un sabiedriskā transporta un velotransporta izmantošanu.

Daudzās Eiropas Savienības valstīs un pilsētās ir veikta virkne gaisa kvalitāti uzlabojošu pasākumu. Latvijas gaisa kvalitāte salīdzinājumā ar Eiropas valstīm vērtējama kā viduvēja. Piemēram, Latvijā pilsētvidē gaiss ir tīrāks nekā Beļģijā, Austrijā un Spānijā, bet Skandināvijas valstis un atsevišķas Rietumeiropas valstis ir mums priekšā. Mūsu mērķis ir veikt pasākumus, lai uzlabotu gaisa kvalitāti un samazinātu smalko daļiņu PM2,5 piesārņojumu Latvijā līdz 2030. gadam vidēji par aptuveni 15%, salīdzinot ar pašreizējo situāciju.

Samazinot gaisa piesārņojuma radīto negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību, mēs samazināsim izmaksas un zaudēto darba laiku, ko veselības problēmu un ārstu apmeklējumu dēļ rada gaisa piesārņojums. Un paturam prātā, ka mūsu lēmumi – ar kādu malku kurināt krāsni un nededzināt tajā sadzīves atkritumus, kādu apkures iekārtu vai automašīnu iegādāties – arī ietekmē gaisa un līdz ar to arī mūsu katra dzīves kvalitāti un veselību.

Komentāri (2)

100pants 07.11.2020. 17.05

Valstīs, kur varu nav sagrābušas rusofīlo sodomītu siles partijas, nedeg riepas un plastmasas. To visu tur pārstrādā šķidrā kurināmā, gāzē un oglē. Cita lieta pie mums, kur čekas rezidents var izsaukt uz savu ložu atskaitītiem premjeru un ar draugiem par to paņirgāties, liekot sēdēt klauna tērpā ar zvārgulīšiem.

0
0
Atbildēt

0

Sskaisle 06.11.2020. 13.40

kārtējais noziegums – šī tukšā muldēšana

Rīgā ir novecojušas – tik novecojušas, ka praktiski nedarbojas, gaisa kvalitātes kontroles iekārtas.

Janvārī , kad dega riepas – un vispār, visas tās n-tās riepu degšanas , gaisa piesārņojumu nemaz nebija iespējams un jorpojām nav iespējams noteikt

Tik tukša bumbiņdiršana – par tik milzīgu naudu un tik daudzu cilvēku – tai skaitā bērnu veselības un dzīvības cenu

nu elle un indija – sajūta,ka dzīvoju otrreiz padomju okupācijas laikā, kad vara meloja acis nemirkšķinot

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu